Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bailēs par rubļa devalvāciju Krievijas iedzīvotāji steidz mainīt naudu

Pie Maskavas valūtas maiņas punktiem svētdien veidojās garas rindas, Krievijas iedzīvotājiem bailēs par Krievijas rubļa devalvāciju masveidā mainot naudu pret ārvalstu valūtu, vēsta "Gazeta.ru". Reaģējot uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā, ASV brīdinājušas Maskavu par iespējamām ekonomiskām sekām, kas var ietekmēt Krievijas rubļa vērtību.

Krievijas iedzīvotājiem nav uzticības nacionālajai valūtai, kaut arī Krievijas amatpersonas uzstāj, ka bažām par rubļa kursu nav pamata, vēsta "Bloomberg".

"Problēmu nav. Plānots rubļa likmi padarīt elastīgu, lai nebūtu mākslīga kontrole kā agrāk," aizvadītajā nedēļā sacīja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Kopš gada sākuma Krievijas rublis zaudējis 9,3% vērtības pret ASV dolāru, un rubļa vērtība pret ASV un Eiropas valūtām jau ir pārspējusi visus vēsturiskos rekordus, liecina „Bloomberg” dati.

Rubļa vērtība pret eiro kopš gada sākuma samazinājusies jau vairāk nekā par 8%, investoriem nevēloties veikt investīcijas attīstības ekonomikās un palēninoties Krievijas ekonomikas aktivitātei.

Analītiķi norāda, ka rubļa vērtību negatīvi sākusi ietekmēt arī saspīlētā situācija Ukrainā. Aizvien pieaug bažas, ka Ukraina piedzīvos parādsaistību maksātnespēju, un Krievijas bankas ir būtiski saistītas ar krīzes skarto valsti.

"Rubļa tirgus ir ļoti jūtīgs pret [ziņu] virsrakstiem, jo Krievijas reakcija uz situāciju Ukrainā investoriem nav skaidra," piektdien aģentūrai "Bloomberg" sacīja "Danske Bank" analītiķis Vladimirs Miklaševskis.

Nedēļas nogalē finanšu tirgi ir slēgti, līdz ar to pirmdien gaidāma finanšu tirgus reakcija uz Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un Rietumvalstu brīdinājumiem par iespējamām ekonomiskām sankcijām pret Krieviju.

LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.

Latvijā un pasaulē