Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

“Cita kabatā nelienam”

Pilskalnes pagasta “Grantiņos” saimnieko Oļģerts Pļeps, un ikdienas lauku darbos viņam palīdz meita Ineta un znots Edmunds, kuri dzīvo turpat. “Lai laukos varētu izdzīvot, daudz jāstrādā. Tiem, kuri kādreiz ar skaudību noraugās — jums jau visa kā pietiek, atbildu, ka to esam panākuši tikai ar darbu, pašu rokām,” stāsta Ineta Klimoviča.

Minerālūdens maksā vairāk

Oļģerts Pļeps dzimis Lietuvā, bet kopš 1955. gada dzīvo Latvijā. Pilskalnes pagasta “Grantiņos” Oļģerta kungs kopā ar sievu Maigu saimnieko jau 37 gadus, decembrī  abi svinēs zelta kāzas. “Visu mūžu tepat sovhozā nostrādāju galdniecībā, bet pēc darba sākās “otrā maiņa” — darbi “Grantiņos”. Vienmēr bijuši pašiem savi lopi, apstrādājām zemi un audzējām kartupeļus un dārzeņus,” atceras pilskalnietis.
Šobrīd kūtī ir trīs gotiņas, septiņi jaunlopi, divas sivēnmātes un barokļi. Pienu par 13 santīmiem litrā nodod uzņēmumam no Skaistkalnes. “Agrāk pie mums brauca trīs piena mašīnas un varējām izvēlēties, kuram uzņēmumam pienu nodot, bet tagad priecājamies, ja vispār kāds brauc, un mums izvēles nav. Cena, pār kādu pienu iepērk, ir niecīga, veikalā minerālūdens maksā trīs reizes dārgāk,” teic Ineta Klimoviča.

Vairs negrib strādāt

“Grantiņos” ir 19 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, arī pāris hektāru meža. Oļģerts Pļeps stāsta, ka pašiem ir visa lauku darbiem nepieciešamā tehnika, vēl padomju laikos iegādāta par pajām. Šo to pats pielabojot, galvenais, ka tehnika joprojām darbojas. Izaudzēti mieži, auzas, arī vasaras kvieši, no graudiem paši gatavo barību lopiem, jo gatavu spēkbarību nepērk, tā ir pārāk dārga. “Kartupeļu pietiek gan pašiem, gan lopiem, uz kartupeļu talkām aicinām arī pagasta skolēnus, kuri par darbu var nopelnīt kartupeļus. Mums izaug arī visi pārējie dārzeņi — burkāni, bietes, kāposti,  ķirbji. Manuprāt, mūsdienās cilvēki ir kļuvuši slinki, vairs negrib strādāt. Vai tiešām arī tad, ja cilvēkam nav pastāvīga darba un ienākumu, viņš kaut ar lāpstu nevar apstrādāt pleķīti zemes, lai tur izaugtu vismaz kartupeļi?” jautā Inetas kundze.

Nav laika čīkstēt

Saimnieki stāsta, ka iesaistījušies tikai vienā no Eiropas Savienības piedāvātajiem un finansētajiem projektiem — pārstrukturizēšanas projektā, iegūstot 1000 eiro. “Nepatīk kādam kaut ko lūgt vai gaidīt palīdzību. Cita kabatā nelienam, cenšamies strādāt pašu spēkiem. Cik varam, tik nopelnām,” teic Inetas kundze.
Domājot par turpmāko saimniekošanu, pilskalnieši spriež, ka vissvarīgākā ir veselība, bez tās nekas nav iespējams. Arī jaudīgāka tehnika neskādētu, smagie darbi kļūtu vieglāki: “Mēs jau varam sēdēt pie televizora un čīkstēt, ka ir slikti, ka neviens par mums nedomā un nepalīdz. Bet vai no tā kaut kas mainīsies? Mūsu vietā saimniecības darbus neviens neizdarīs, tāpēc čīkstēšanai laukos laika nemaz nav.”

Latvijā un pasaulē