Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Iedzīvotāji no valsts gaida algu un pensiju pieaugumu, mazāku korupciju un birokrātiju

Iedzīvotāji vairāk uzticētos valsts institūcijām, ja tiktu paaugstinātas algas un pensijas, mazināta korupcija un birokrātija, atklāj jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja. Aptaujā iedzīvotājiem tika vaicāts, kas valsts pārvaldei būtu jādara, lai palielinātu iedzīvotāju uzticību tās institūcijām. Visbiežāk - 44% gadījumu - iedzīvotāji atzīmējuši, ka nepieciešams paaugstināt algas un pensijas. Vēl 40% domā, ka jāmazina korupcija, 38% - jāmazina birokrātiskie šķēršļi visās jomās, 35% - jānodrošina kontrole pār to, vai politiķi pilda dotos solījumus.

Gandrīz ceturtdaļa jeb 24% aptaujāto domā, ka nepieciešams uzmanīgāk uzklausīt sabiedrības viedokli, piektdaļa domā, ka nepieciešams atņemt varu oligarhiem, un tikpat uzskata, ka nepieciešams mērķtiecīgs politiķu darbs, lai atveseļotu Latvijas ekonomisko situāciju. Savukārt 17% aptaujāto domā, ka vajadzētu plašāk skaidrot politiķu pieņemtos lēmumus.

Visretāk kā attieksmi pret valsts pārvaldi ietekmējošie faktori minēti plānveidīga, mērķtiecīga un prognozējama politiķu darbība (12%) un izglītotu cilvēku aktīvāka iesaistīšanās sabiedrības dzīvē (12%). Mazāk nekā 1% atbildēja, ka jau tagad pilnīgi uzticas valsts institūcijām, bet 6% netic, ka kaut kas varētu viņiem likt tām uzticēties.

Atbildot uz šo jautājumu, iedzīvotāji varēja minēt vairākas atbildes.

Valdības darba vērtējums ir viens no socioloģisko pētījumu rādītājiem, kas tradicionāli - neatkarīgi no valdības sastāva, politiskās un ekonomiskās situācijas valstī un citiem faktoriem - tiek vērtēts samērā skeptiski. Šādu tendenci vairāk nekā piecu gadu garumā rāda arī "DNB Latvijas barometra" rezultāti.

Vaicāti par to, kādēļ tik skeptiski vērtē valdības darbu, jaunākā "DNB Latvijas barometra" respondenti norāda, ka, viņuprāt, valdības ministri pārlieku daudz laika velta politiskām intrigām (šādu atbildi sniedz 50% respondentu), turklāt valdībai pašai nav skaidrības par tās darba mērķiem un plāniem valsts attīstībai (48%). Salīdzinoši bieži kā neapmierinātības iemesls arī norādīts, ka valdība slikti komunicē ar sabiedrību un neprasmīgi skaidro savus lēmumus (41%).

"Aptaujāto atbildēs par to, kas varētu palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, var labi redzēt latviešiem raksturīgo mīlestību pret konkrēto un praktisko. Pirmajā vietā ir algu un pensiju paaugstināšana," komentē "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš piebilst, ka lielāko daļu algu valsts nekādi nenosaka, jo vairums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju strādā privātajā sektorā. Savukārt algu palielināšana sabiedriskajā sektorā ir atkarīga nevis no politiķu vēlmes to darīt, bet no iespējām. "Pensijas valsts neapšaubāmi maksā, bet valstij lēmumus par to līmeni vajadzētu pieņemt iespējami retāk. Ir jāaizveido sistēma, saskaņā ar kuru tās tiek regulāri paaugstinātas atbilstoši cenu un algu izmaiņām, un tas jau tiek darīts. Par politiska tirgus objektu šo tēmu noteikti nedrīkst padarīt," norāda Strautiņš.

Strautiņu iepriecina, ka ar nelielu atrāvienu atbilžu rangā seko tādi mērķi kā korupcijas un birokrātisko šķēršļu mazināšana, kas sniedz fundamentālas atbildes par iespējām celt iedzīvotāju dzīves līmeni.

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" aptauja veikta laikā, kad vēl nebija apstiprināta Laimdotas Straujumas (V) vadītā valdība, tomēr tajā paustos respondentu apgalvojumus par to, kādai vajadzētu būt nākamajai Latvijas valdībai, var attiecināt uz to, kādu iedzīvotāji vēlas redzēt pagājušajā nedēļā apstiprināto Ministru kabinetu, norāda pētījuma veicēji. 65% aptaujāto norādījuši, ka ministriem jābūt spēcīgiem attiecīgās nozares profesionāļiem. Tikmēr 56% aptaujāto uzskata, ka valdībai jābūt ar skaidru vīziju un idejām, bet 44% aptaujāto par vienu no svarīgākajiem kritērijiem atzinuši nevainojamu ministru reputāciju. Nedaudz retāk par svarīgu kritēriju uzskatīta konkrēto cilvēku pieredze politikā - to kā nozīmīgu atzīmējuši 29% aptaujāto. Tiesa, 19% aptaujāto pauduši pretēju viedokli, norādot, ka valdībā nepieciešami politiķi, kuri vēl nav bijuši pie varas. Savukārt kā mazsvarīgākais kritērijs atzīta ministru aizrautība un dedzība darboties savas jomas labā (9%).

Vērtējot, vai sabiedrība var ietekmēt valdībā pieņemtos lēmumus, vairāk nekā puse jeb 59% aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem nav nekādas ietekmes. Tikmēr 31% aptaujāto atzīmē, ka iedzīvotāji var vismaz daļēji ietekmēt lēmumus. Tikai 3% aptaujāto uzskata, ka lēmumus, kas tiek pieņemti valdībā, iedzīvotāji var pilnībā ietekmēt.

Kā visefektīvāko politiķu pieņemto lēmumu ietekmēšanas instrumentu 48% aptaujātie atzīmējuši dalību vēlēšanās. Salīdzinoši bieži arī atzīmēts, ka politiķu pieņemtos lēmumus var ietekmēt, piketējot un rīkojot demonstrācijas (31%), kā arī izmantojot masu mediju starpniecību (24%). Nedaudz retāk norādīts, ka efektīvs ietekmes instruments ir dalība sabiedrisko organizāciju darbā (17%). Tikai nedaudz vairāk kā desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka valsts līmenī pieņemamos lēmumus var ietekmēt, iestājoties kādā partijā un pašam piedaloties politiskajos procesos.

Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks uzsver: "48% aptaujāto uzskata, ka labākais veids, kā ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus, ir balsošana vēlēšanās. Tiesa, kombinācijā ar plaši izplatīto uzskatu, ka lēmumus ietekmēt nav iespējams (59%), vēlēšanu efektivitātes vērtējums šķiet nožēlojami zems. Tas nozīmē, ka vēlēšanas, kas ir visspēcīgākais mehānisms politiķu ietekmēšanai, Latvijas iedzīvotāju acīs ir gandrīz vai bezjēdzīgs." Viņaprāt, tā ir ļoti nopietna problēma, jo liecina par pilsoņu bezspēcības sajūtu attiecībā uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem.

Jaunākās aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā laikā no pagājušā gada 30.novembra līdz 15.decembrim. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi, veicot tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās, tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.

Latvijā un pasaulē