Iestājoties siltākam laikam, Daugavā ir sācies zivju nārsts

Sākoties siltam laikam, palielinājusies zivju aktivitāte un Daugavā ir sācies nārsts. Biedrības „Mēs zivīm” pārstāvji aprīlī izgatavotās 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas ir izvietojuši Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles. Aizvadītajās brīvdienās, 7.un 8.maijā, tajās ir iznārstojušas raudas un brekši - informē Ilvija Līvmane, AS “Latvenergo”  komunikācijas projektu vadītāja.

Maija pirmajā nedēļā biedrības pārstāvji upē izvietotajās kontrolligzdās novēroja zivju nārstu. Krasta zonā ūdens sasilst ātrāk, un tur pirmās parasti nārsto raudas. Taču zivju nārsta laiku ir grūti precīzi paredzēt, jo tās ir jutīgas pret dažādiem dabas apstākļiem: strauju temperatūras pazemināšanos, pērkonu un lietu, un tādēļ nārsts mēdz aizkavēties. Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošanu veic tālāk no upes krasta zonas, kur tās neietekmē  ūdenskrātuves ūdenslīmeņa svārstības. Tādējādi ikri visu laiku atrodas ūdenī un tiek pasargāti no izžūšanas saulē. 

AS „Latvenergo” un biedrība „Mēs zivīm” mākslīgo nārsta ligzdu izvietošanu ūdenskrātuvē veic jau sesto gadu. Šī aktivitāte veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu un ir AS „Latvenergo” papildus atbalstīta iniciatīva bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ietvaros. Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavas baseinam raksturīgajām zivju sugām – raudām, brekšiem, zandartiem un līdakām. Nedēļas laikā pēc mākslīgo nārsta ligzdu ievietošanas upē nārstojošās zivis iznērš tajās ikrus, kas pieķeras pie egļu zariem un, atrodoties ūdenī, veiksmīgi attīstās par zivju mazuļiem, bet pēc divām nedēļām jau dodas uz upes baseinu. Mākslīgās ligzdas šajā laika periodā regulāri tiek apsekotas un kontrolētas, nepieciešamības gadījumā arī pārvietotas un izskalotas no upes sanesumiem. Ligzdu uzraudzību veic biedrības „Mēs zivīm” pārstāvji.
Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam ar metāla stiepli sasien augšā un apakšā, veidojot cilpas. Lai cilpa stabili turētos ūdenī, tai zem ligzdas saitē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta „Zivju ligzda”, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par Daugavā izvietotajiem priekšmetiem.

Šī gada 2. aprīlī  koncerna darbinieki ar ģimenēm un klienti pulcējās Lielvārdes novadā, kur mežā kopā ar biedrības speciālistiem sagatavoja mākslīgās zivju nārsta ligzdas. Tika izveidots vairāk nekā 400 nārsta ligzdu, kas ievietotas Rīgas un  Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.

AS „Latvenergo” zivju resursu atjaunošanas programmas  ietvaros šajā nedēļā  Daugavā pie Mangaļsalas notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana. Šogad plānots ielaist vairāk nekā 600 tūkstošu viengadīgu lašu un taimiņu mazuļu (smolts), kas izaudzēti z/i „BIOR” Tomes un Doles zivjaudzētavās. Zivju ielaišana turpināsies arī turpmākos mēnešus – katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti 6 300 000 dažādu sugu zivju mazuļu un kāpuru. 2016. gada pavasarī un vasaras sākumā tiks izlaisti līdaku un nēģu kāpuri,  jūnijā sīgas, jūlijā vienvasaras laši, augustā un septembrī zandarti un vimbas.


Latvijā un pasaulē