Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

JKP piedāvā ministru portfeļu sadalījumu piecu partiju koalīcijā, bet sarunu biedri nesteidz atbalstīt šo plānu

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, liecina JKP sagatavotais piedāvājums jaunās valdības sastāvam, ar kuru partija nāca klajā piektdienas pēcpusdienā.

JKP piedāvā valdībā iesaistīties pieciem no kopumā septiņiem 13.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, "aiz borta" atstājot "Saskaņu" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Pēc JKP plāna, apvienībai "Attīstībai/Par!" (AP) tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai "KPV LV" JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" (JV) - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Savukārt ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt neitrālu profesionāli - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.

Tomēr koalīcijas veidošanai uzrunātās partijas pagaidām nesteidz paust atbalstu JKP piedāvājumam.

"KPV LV" Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems piektdienas pievakarē partijas biedriem sacīja, ka JKP iniciētajās valdības veidošanas sarunās notiek atkāpšanās no principiālas pieejas, proti, no darba plāna izveidošanas pirms atbildības jomu sadalīšanas. Pēc Gobzema domām, sākumā jābūt skaidrībai par valdības veicamajiem darbiem. Gobzems arī norādīja, ka "KPV LV" esot provocēta uz asumiem, bet partija šādu pieeju neizmantos. Viņš piebilda, ka ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK partija atrada visvairāk saskares punktu.

Tikmēr VL-TB/LNNK paudusi gatavību apspriest JKP piedāvājumu kā vienu no iespējamiem scenārijiem. Tomēr politiskā spēka priekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka nevajadzētu pārspīlēt šī saraksta nozīmi, jo turpmāko sarunu gaitā tas var izmainīties gan mazliet, gan visā pilnībā.

AP premjera amata kandidāts Artis Pabriks savukārt domā, ka tik fragmentētā Saeimā, kāda tā ir ievēlēta šoruden, valdība ir jāveido sešām partijām. AP iestājas par iekļaujošu demokrātiju un neredz pamatu, kāpēc ārpus iespējamās koalīcijas atstāt kādu no sešiem centriskajiem, centriski labējiem jeb latviskā spārna politiskajiem spēkiem, norādīja Pabriks.

Savukārt JV JKP piedāvāto ministru portfeļu sadalījumu apspriedīs pirmdien, 15.oktorbī, partijas sanāksmē.

Bordāns, prezentējot JKP izstrādāto plānu, sacīja, ka būtu nepiedodami neizmantot iespēju izveidot valdību bez ZZS un "Saskaņas".

Politiķis teica, ka valdība būtu jāveido nevilcinoties. Rīcībspējīgu, jaunu valdību, kas rīkojas un nevilcinās, gaida Latvijas sabiedrība, akcentēja Bordāns.

JKP neredz nepieciešamību ilgstošām sarunām, valdību veidojot decembrī vai janvārī, piebilda politiķis. Vēl viens iemesls, kāpēc nevajadzētu vilcināties, ir nākamā gada valsts budžeta plāns, rīcībspējīgu valdību gaida arī NATO partneri, atzīmēja politiķis.

JKP līderis akcentēja, ka nesadarbošanās ar ZZS ir principiāla nostāja. Arī gadījumā, ja citi partneri piedāvās uzņemties valdības veidošanu, JKP neredz iespēju veidot citu koalīcijas modeli un sadarboties ar ZZS.

Taujāts par rīcību, ja partneri nepiekritīs JKP piedāvājumam, Bordāns norādīja, ka vispirms ir jāsagaida potenciālo partneru viedoklis. To politiskie spēki varētu sniegt līdz nākamās nedēļas vidum, un tad arī notiks atkārtotas sarunas.

Bordāns arī teica, ka gadījumā, ja partneri nepiekritīs piedāvājumam, tajā varētu "modificēt detaļas". Tomēr par to varēšot runāt, kad potenciālie partneri sniegs savu viedokli par JKP piedāvājumu.

Runājot par priekšvēlēšanu laikā pausto ideju samazināt ministriju skaitu, Bordāns norādīja, ka no tās neatsakās. Viņš uzsvēra, ka JKP visu dara profesionāli, līdz ar to uz idejas īstenošanu varētu virzīties pakāpeniski un pārdomāti. Piemēram, Labklājības un Veselības ministriju vadība tiek uzticēta vienam politiskajām spēkam - AP. Tātad uzticot vienam spēkam abas ministrijas, varētu sākt strādāt pie to apvienošanās, uzskata politiķis.

Kā ziņots, saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem "Saskaņa" nākamajā parlamentā ieguvusi 23 deputātu vietas, "KPV LV" un JKP - pa 16, AP un VL-TB/LNNK - pa 13, ZZS - 11, bet JV - astoņas.


Latvijā un pasaulē