Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kažociņš: Krievijas mērķi ir tuvredzīgi

Krievijas mērķi patiesībā ir ļoti tuvredzīgi, uzskata bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš. Intervijā telekanāla LNT raidījumam "900 sekundes" viņš skaidroja, ka Krievijai neizdodas panākt to, ko tā iecerējusi - tuvināt Ukrainu un panākt tās sadarbību ar Eirāzijas savienību. Gluži pretēji, tas vairs nebūs iespējams vismaz tuvākās paaudzes laikā.

Labākajā gadījumā Krievija sev iegūs tikai vēl vienu iesaldētu konfliktu, skaidroja eksperts.

Viņš gan atzina, ka Krimas pārņemšana bija iepriekš plānota un spoži realizēta operācija, kuru Krievija pēc tam mēģināja īstenot arī Austrumukrainā, taču tas neizdevās.

Tagad Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodoties ārkārtīgi sliktā situācijā. Atkāpties no iesāktā viņš nevarot, bet Krievijas iedzīvotāju atbalsts karam Ukrainā arvien vairāk sāk samazināties.

Kažociņš noraidīja arī Rietumos izskanējušo viedokli, ka NATO ir vainojama Krievijas iebrukumā Ukrainā, jo tā esot izprovocēta ar NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos līdz savas valsts robežām.

Taču nevienai valstij nav absolūtu tiesību pateikt citai tautai, ka tā nedrīkst izvēlēties savu politisko nostāju un virzību uz demokrātiju.

Jau ziņots, ka Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.

Krimas okupācijā tika iesaistīti karavīri bez atšķirības zīmēm, kas liecinātu par viņu piederību kādas valsts armijai. Mediji šos karavīrus sāka dēvēt par "zaļajiem cilvēciņiem". Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk atzina, ka Krimas notikumos piedalījušies Krievijas karavīri.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.

5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Latvijā un pasaulē