Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

KNAB mudina Latvijā ieviest vispārēju ikgadējo ienākumu deklarēšanu

Lai ierobežotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un pretlikumīgā veidā iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzskata, ka ir nepieciešams izvērtēt nepieciešamību iegūt sākotnējo informāciju par visiem gūtajiem ienākumiem no nodokļu maksātājiem, ieviešot vispārējo ikgadējo ienākumu deklarēšanas sistēmu, liecina Ministru prezidentes ziņojums Saeimai par Latvijas nacionālo drošību. Tāpat KNAB norādījis, ka būtu nepieciešams izvērtēt iespēju Latvijā ieviest Eiropas Savienības valstīs izmantotās nodokļu nomaksas uzraudzības procedūras, kā arī paredzot pierādījumu nastas par ienākumu pietiekamību pārnešanu no valsts uz privātpersonu.

KNAB uzskata, ka minētās darbības ierobežotu gan izvairīšanos no nodokļu nomaksas, gan prettiesiski iegūtu finanšu līdzekļu izmantošanu koruptīvām darbībām vai politisko partiju finansēšanai.

Pēc KNAB pasūtījuma aģentūras "Latvijas fakti" veiktais pētījumu ļāvis secināt, ka pēdējo divu gadu laikā valsts vai pašvaldību iestādēs, risinot dažādus jautājumus, neoficiālus maksājumus ir izmantojuši 32,2% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2012.gadu šo respondentu skaits ir nedaudz pieaudzis - par 2,3%. Līdz ar to redzams, ka korupcija vēl arvien saglabājas kā nopietna publiskās pārvaldes efektīvu funkcionēšanu ierobežojoša problēma, norādīts ziņojumā.

Visbiežāk pazīšanās, neoficiāli maksājumi vai barterdarījumi izmantoti darbā iekārtošanās procesā, nekustamā īpašuma lietu kārtošanā un veselības aprūpes saņemšanā.

Respondenti atzinuši, ka neoficiāli risinājumi izmantoti 18,5% gadījumu, kuros iesaistīta Valsts policija, bet 22,9% gadījumu saskarsmē ar ceļu satiksmes uzraudzības amatpersonām.

Ziņojumā norādīts, ka kopš 1999.gada ir vērojama pozitīva tendence un turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri ir veikuši koruptīvas darbības. Tomēr vēl arvien ir vairāk to personu, kas ceļu policiju raksturo kā negodīgu - tāda atbilde saņemta no 36% aptaujāto, bet par godīgiem šos speciālistus atzinuši 22,2% respondentu.

Tāpat ziņojumā minēts, ka salīdzinoši negatīvi rādītāji ir par korupcijas izplatību tiesās. Šajā jomā 10,9% gadījumu aptaujātie atzinuši, ka ir izmantojuši neoficiālus jautājumu kārtošanas paņēmienus. Savukārt kopumā 32,3% iedzīvotāju uzskata, ka tiesneši ir negodīgi. Kā norādīts ziņojumā, tas liecina par zemo ticību valsts demokrātisko institūciju rīcībspējai un iespējām sasniegt taisnīgu savu problēmu noregulējumu.

Sabiedrības negatīvā attieksme arī pret citām pārvaldes jomām, kas saistītas ar nacionālās drošības aizsardzību, mazina uzticību noteiktu sektoru darbības leģitimitātei, norādīts ziņojumā. 70% respondentu nepiekrīt apgalvojumam, ka politisko partiju finansēšana ir caurspīdīga un tiek pietiekami uzraudzīta. Muitas pārvaldi kā negodīgu raksturojuši 32,1%, bet kā godīgu - 20,3% respondentu. Savukārt 61,2% aptaujāto norādījuši, ka publiskie iepirkumi tiek sadalīti ar politiķiem un amatpersonām saistītiem uzņēmējiem.

Ziņojumā teikts, ka KNAB rīcībā nav socioloģisko aptauju datu par korupcijas izplatību tādās jomās kā Valsts robežsardze, NBS vai citās drošības iestādēs. Tas saistāms ar to, ka šajās jomās nodarbinātajiem ir ierobežota saskarsme ar Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ KNAB pētītas tikai tās jomas, kur šī saskarsme ir salīdzinoši bieža.

Latvijā un pasaulē