Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Latgalē graudus kaltēja divreiz dārgāk

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra apkopotie dati liecina, ka tehnisko pakalpojumu cenu pieaugums Latvijas reģionos pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, bijis neliels — 7% robežās. Lielākais cenu samazinājums bijis zāles pļaušanai ar pašgājējpļaujmašīnu — par 12% lētāk, skābsiena presēšanai rituļos — par 8% mazāk u. c. Lielākais cenu kāpums šļūkšanas pakalpojumam — par 5,5% vairāk, graudu kodināšanai un zāles smalcināšanai — vidēji par 4%.

Ļoti atšķirīgas bija pakalpojumu cenas reģionos: graudu kaltēšana Zemgalē — 3,05 eiro/t, Latgalē — 8,46 eiro/t jeb par 177% vairāk, sniega šķūrēšana Latgalē — 17,33 eiro/h, bet Pierīgā — 32,46 eiro/h jeb par 87% vairāk.  Kartupeļu novākšana ar kombainu Kurzemē maksāja 157,50 eiro/ha, bet Pierīgā — 258,33 eiro/ha jeb par 64% vairāk. Kravas automobiļa ar 1,5 — 10,0 t kravnesību noma Zemgalē bija 0,50 eiro/km, Vidzemē — 0,81 eiro/km, organisko mēslu izkliedēšana Zemgalē — 2,34 eiro/t, Pierīgā — 3,59 eiro/t.

Cenu apkopojumu veica, pamatojoties uz novadu lauku attīstības speciālistu iesūtīto informāciju par 51 dažāda tehniskā pakalpojuma cenām visos Latvijas reģionos.
Seces pagastu svītro no atbrīvoto saraksta

Janvāra beigās spēkā stājās izmaiņas Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršanas kārtībā lauksaimniekiem. Tās skar ekoloģiski nozīmīgās platības un “zaļināšanas” maksājumu. Jaunie nosacījumi paredz, ka turpmāk tiek apvienotas vienā ekoloģiski nozīmīgo platību veidā koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, kā arī apvienotas laukmales un buferjoslas un precizētas prasības to atzīšanai par ekoloģiski nozīmīgu platību (ENP). Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk arī grāvjus varēs deklarēt kā ekoloģiski nozīmīgas platības.

Izmaiņas arī paredz, ka zālāju pasējā tiek pieļauta ne tikai stiebrzāļu sēja savstarpējos maisījumos, bet arī maisījumi ar noteiktām tauriņziežu kultūraugu sugām. Slāpekli piesaistošos kultūraugus varēs audzēt maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm ar nosacījumu, ka tiek nodrošināts slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars. Tāpat papildināts slāpekli piesaistošo kultūraugu saraksts ar ziemas vīķi, rudziem, pupām, zirņiem un lopbarības redīsiem.

Noteikumos ir pārskatīts to pagastu un novadu saraksts, kuros tiek piemērots atbrīvojums no ENP izveides prasības apgabalos ar lielu mežu īpatsvaru, kā rezultātā sarak­stā iekļauti divi jauni pagasti (Bērzaunes un Lauderu), kuros no 2018. gada piemērojams atbrīvojums no ENP izveides prasības izpildes, taču no saraksta izsvītroti 15 pagasti un viens novads (Seces, Bērzkalnes, Embūtes, Feimaņu, Ģibuļu, Ipiķu, Mazozolu, Meņģeles, Pededzes, Raiskuma, Straupes, Tī­nūžu, Umurgas, Viļķenes, Zeltiņu pagasts un Ādažu novads), kas nozīmē, ka šajos pagastos un novadā jānodrošina ENP izveides prasības izpilde no 2018. gada.

Latvijā un pasaulē