Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Lielbritānijas Pārstāvju palāta atbalsta likumprojektu bezvienošanās breksita bloķēšanai

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta - Pārstāvju palāta - trešdienas vakarā atbalstīja likumprojektu, kas dos iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, bet noraidīja premjerministra un Konservatīvās partijas līdera Borisa Džonsona tūlīt pēc tam iesniegto priekšlikumu sarīkot pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī.

Ar 327 balsīm par un 299 balsīm pret apakšpalāta trešajā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas ļaus uzdot premjerministram pieprasīt Eiropas Savienībai (ES) breksita atlikšanu līdz 31.janvārim, ja vien parlaments līdz 19.oktobrim nebūs apstiprinājis izstāšanās vienošanos vai arī atbalstījis bezvienošanās breksitu. Par likumprojektu balsoja arī grupa konservatīvo deputātu, kas sadumpojušies pret Džonsona breksita politiku.
Džonsons ir apsolījis, ka Lielbritānija izstāsies no ES 31.oktobrī neatkarīgi no tā, vai ar bloku būs panākta vienošanās par izstāšanās nosacījumiem. Premjers noliedzis, ka vēlētos bezvienošanās breksitu, taču uzstāj, ka no viņa noteiktā termiņa - 31.oktobra - nedrīkst atkāpties, jo valdībai tas ir instruments spiediena izdarīšanai uz ES nolūkā panākt vienošanos.
Runājot parlamentā, Džonsons teica, ka likumprojekts "iznīcina valdības iespējas vest sarunas", tāpēc viņam nav citu iespēju, kā ierosināt pirmstermiņa vēlēšanas 15.oktobrī, lai iegūtu jaunu mandātu.
"Ja es joprojām būšu premjerministrs [pēc vēlēšanām] otrdien, 15.oktobrī, tad mēs izstāsimies 31.oktobrī ar, es ceru, daudz labāku vienošanos," sacīja premjers, kurš iepriekš bija solījis, ka ierosinās pirmstermiņa vēlēšanas, ja likumprojekts par bezvienošanās breksita bloķēšanu tiks pieņemts.
Tomēr lielākās opozīcijas partijas - leiboristu - līderis Džeremijs Korbins nodēvēja Džonsona priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām par cinisku. Korbins teica, ka, lai gan viņš ir par ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu, leiboristi priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām atbalstīs tikai pēc tam, kad likumprojekts, kas dod iespēju bloķēt bezvienošanās breksitu, būs ieguvis likuma spēku.
"Lai šis likums tiek pieņemts [Lordu palātā] un pēc tam to apstiprina karaliene [Elizabete II]. Tad, [nevis tagad], mēs atbalstīsim vēlēšanas, lai neizstātos no ES bez vienošanās," sacīja Korbins. Parlamenta augšpalāta -Lordu palāta - sanāca uz sēdi jau trešdienas vakarā, lai izskatītu likumprojektu, un gatavojas turpināt darbu arī nakts stundās.
Pārstāvju palāta noraidīja Džonsona priekšlikumu par pirmstermiņa vēlēšanām. Džonsona priekšlikumu atbalstīja 298 parlamenta apakšpalātas deputāti, bet pret nobalsoja 56 deputāti. Lai priekšlikumu pieņemtu, par to bija jānobalso vismaz divām trešdaļām apakšpalātas deputātu jeb ne mazāk kā 434 deputātiem. Leiboristu deputāti balsojumā atturējās.
Iepriekšējā Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja bija panākusi vienošanos ar ES par izstāšanās nosacījumiem, taču neguva tai parlamenta atbalstu. ES amatpersonas ir skeptiski izteikušās par iespēju panākt jaunu vienošanos līdz nākamā mēneša beigām un Eiropas Komisija ir brīdinājusi, ka bezvienošanās breksita risks pieaug.
Parlamenta apakšpalātai bija jārīkojas ātri, lai iegūtu iespēju novērst izstāšanos no ES bez vienošanās, jo 28.augustā karaliene Elizabete II piekrita Džonsona lūgumam pirms breksita uz laiku apturēt parlamenta darbu. Karalienes oficiālo padomnieku sanāksme - Slepenā padome - paziņoja, ka parlamenta darbs tiks apturēts ne agrāk kā pirmdien, 9.septembrī, un ne vēlāk kā ceturtdien, 12.septembrī. Parlamentu paredzēts atkal sasaukt pirmdien, 14.oktobrī.
Sašutusī opozīcija paziņojusi, ka Džonsons lūdzis parlamenta darba apturēšanu, apzināti cenšoties nobremzēt parlamenta deputātu mēģinājumus nepieļaut bezvienošanās breksitu.
Izstāšanās bez vienošanās pretinieki brīdina, ka tā varētu izraisīt Lielbritānijas ekonomikas recesiju un radīt haosu uz valsts robežām, kā arī pārtikas, medikamentu un citu preču piegādes pārtraukumus.

Latvijā un pasaulē