Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Merkele gatava stiprināt Baltijas aizsardzības infrastruktūru, nevis runāt par ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanu

Baltijas reģionā ir jāizveido tāda infrastruktūras sistēma, lai saistībā ar Krievijas aktivitātēm varētu nekavējoties reaģēt, šodien pēc tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Merkele pauda izpratni, ka Latvijas un arī pārējā Baltijas reģiona iedzīvotāji ir nobažījušies par drošības situāciju saistībā ar Krievijas aktivitātēm Ukrainā. "Mums jārada visi priekšnoteikumi, lai tajā gadījumā, ja Latvijai būs nepieciešams NATO partneru atbalsts, varētu ātri reaģēt," teica Merkele.

Vācijas politiķe uzsvēra, ka NATO 5.pants par sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm, nav tikai vārdi, bet sekos reāla rīcība. Tāpēc pašreiz būtu jāpastiprina manevri, lai nepieciešamības gadījumā sabiedroto spēki būtu gatavi reaģēt. "5.pants nav teorētiska vienošanās. Tā ir vienošanās, kas vajadzības gadījumā ir jāīsteno, mums ir jāgatavojas uz to," uzsvēra Vācijas kanclere.

Patlaban nebūtu runa par ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos, izteicās Merkele.

Straujuma sarunas laikā uzsvērusi, ka Latvijai nepieciešama ilgstoša sabiedroto klātbūtne un ka tā varētu realizēties kā manevri un infrastruktūras stiprināšana. Viņa pauda gandarījumu, ka Merkele apliecinājusi, ka NATO vajadzības gadījumā palīdzēs Latvijai.

Jau ziņots, ka pēc Krimas aneksijas un militārā konflikta Ukrainā aktualizējies jautājums par pastāvīgas NATO spēku klātbūtnes palielināšanu Austrumeiropā.

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, NATO valstis šogad palielināja Baltijas valstu gaisa telpā patrulējošo lidaparātu skaitu. Patlaban Baltijas valstu gaisa telpā patrulē kopumā 12 iznīcinātāji - četri no Polijas, četri no Lielbritānijas un četri no Dānijas.

Savukārt Latvijā aprīļa beigās ieradās ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes vienības, lai piedalītos rotējošā mācību procesā, un uzturēsies Latvijā vismaz līdz šā gada beigām. Rota izvietota Ādažu bāzē. ASV desantnieki ieradušies arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā.

Jūlija beigās aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis aģentūrai LETA uzsvēra, ka lielāka skaidrība par NATO spēku izvietošanu Latvijā būs zināma Velsas samitā. Šobrīd jau vairākus mēnešus Ādažu bāzē izvietota ASV desantnieku vienība un šobrīd ir diskusijas par to, kuras valstis varētu nosūtīt savus spēkus uz Latviju.

"Šis sasaistās ar jautājumu, kuru plānots apspriest Velsas samitā, kad plānots apstiprināt priekšlikumus par to, kādā veidā NATO klātbūtne tiks turpināta Baltijas reģionā. Tajā pašā laikā Latvija risina jautājumu ar vairākām valstīm, kuras rotācijas kārtībā varētu būt nākotnē Latvijā. Kādā veidā sabiedroto spēki atrastos Latvijā, būs atkarīgs no samitā pieņemtajiem lēmumiem par NATO klātbūtnes palielināšanu Baltijas reģionā," norādīja aizsardzības ministrs.

Latvijā un pasaulē