Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Nākamā gada putns būs melnais stārķis

Par 2008. gada putnu izvēlēts melnais stārķis, līdz ar to nākamajā gadā cilvēkus aicināa vākt ziņas par melnā stārķa novērojumiem visā Latvijā.

Kopš neatkarības atjaunošanas melno stārķu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divas reizes. Bojā gājušas ir arī daudzas no agrāk zināmajām melno stārķu ligzdām. Tādēļ akcijas laikā tiks ievākta informācija par melnā stārķa novērojumiem, kā arī meklētas ligzdas teritorijās, kur putni dzīvo, bet pašreizējā ligzda nav zināma.

Melnais stārķis ir viena no vissliktāk zināmajām Eiropas lielajām putnu sugām, kaut gan kopš 1993. gadā tieši Latvijā uzsāktās šīs sugas starptautiskās izpētes programmas sākuma par tā dzīvesveidu ir uzzināts ļoti daudz jauna.

Melnie stārķi, kas vasaras sezonā ir sastopami plašā teritorijā Eiropā un Āzijā, ziemu pavada Aizsahāras Āfrikā vai Dienvidāzijā, migrējot vienā virzienā līdz pat 7000 kilometru. Izolēta melno stārķu populācija dzīvo arī Dienvidāfrikā.

Stārķi visvairāk dzīvo vienatnē vai ligzdošanas laikā pāros, arī baroties tie cenšas vienatnē, izņemot ļoti labās barošanās vietās, kur var sapulcēties grupās.

Melnie stārķi veido monogāmu pāri, kas dzīvo kopā daudzus gadus. Latvijā melnie stārķi atgriežas marta beigās-aprīļa sākumā, agrākie putni redzēti jau marta vidū. Uzreiz pēc atgriešanās viņi izkopj ligzdu, pārojas, dēj olas un uzsāk perēšanu.

Melnie stārķi ir ļoti konservatīvi un savu ligzdu, ja vien viņus neaizdzen, var izmantot ļoti daudzus gadus. Latvijā ilgākā zināmā ligzda lietota vismaz 57 gadus, taču gadījumu, kad vienā ligzdā putni dzīvo vairāk nekā 30 gadu, ir daudz.

Latvijā un pasaulē