Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

No oficiālā izdevuma varēs dzēst personas datus, lai nepieļautu nepamatotu privātās dzīves aizskārumu

Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Fizisko personu datu aizsardzības likumā, nosakot, ka no oficiālā izdevuma varēs dzēst personas datus, lai nepieļautu nepamatotu privātās dzīves aizskārumu. Noteikts, ka oficiālajā izdevumā publicētos personas datus oficiālā izdevuma izdevējs dzēš, pamatojoties uz Datu valsts inspekcijas (DVI) lēmumu. DVI lēmumu par oficiālajā izdevumā publicēto personas datu dzēšanu var pieņemt, ja datu subjekta tiesību uz privāto dzīvi aizskārums ir lielāks nekā sabiedrības ieguvums no oficiālās publikācijas nemainīguma.

Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā pašlaik noteikts, ka "Latvijas Vēstnesis" ir Latvijas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē "www.vestnesis.lv".

Izmaiņas Fizisko personu datu aizsardzības likumā kopumā vērstas uz efektīvāku personas datu aizsardzību.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Sigita Vasiļjeva, grozījumi precizē pilnvarotās personas statusu Latvijā, kā arī nosaka viņas pienākumus, tiesības un atbildību. Datu pārzinim - fiziskai vai juridiskai personai, valsts vai pašvaldību institūcijai, kura nosaka personas datu apstrādes mērķus un apstrādes līdzekļus, kā arī atbild par personas datu apstrādi, būs pienākums sniegt datu subjektam informāciju par personas datu apstrādes tiesisko pamatu un svītrot prasību sniegt informāciju par personas datu operatoru, kas veic datu apstrādi pārziņa uzdevumā.

Noteikts, ka DVI ir tiesības noteiktā termiņā bez maksas saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām nepieciešamo informāciju uzdevumu veikšanai. Grozījumi precizē, kādos gadījumos būs nepieciešams veikt datu apstrādes reģistrāciju DVI, kā arī noteic DVI tiesības atlikt personas datu apstrādes reģistrēšanu, ja DVI ir noteikusi pirmsreģistrācijas pārbaudi, tādējādi nodrošinot datu subjektu likumīgu un godprātīgu datu aizsardzības prasību īstenošanu.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju pārziņiem, veicot datu apstrādes novērtējumu, ir pārskatīts tiesiskais regulējums attiecībā uz datu apstrādes novērtēšanas - pašreiz auditu - veikšanu, nosakot, ka datu apstrādes novērtējuma veikšanas biežums būs balstīts uz riska pieeju.

Tāpat precizēti nosacījumi personas datu nodošanai uz valstīm, kas nenodrošina tādu datu aizsardzības pakāpi, kas atbilst attiecīgajai Latvijā spēkā esošajai datu aizsardzības pakāpei.

Patlaban Eiropā plānota vērienīga datu aizsardzības reforma, tiek strādāts pie Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kurā tiks noteiktas plašākas cilvēku iespējas regulēt, kādus datus par viņiem ievāc, piemēram, mārketinga nolūkā, kā arī pieļaut iespēju "tikt aizmirstam" jeb viņu datu dzēšanu, ja tāds lūgums tiek izteikts. Tāpat patlaban jaunajā regulējumā ir iekļauta nepieciešamība pēc datu aizsardzības speciālista uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā 250 darbinieku.

Latvijā un pasaulē