Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Olands sola rīkot starptautisku konferenci par "Islāma valsts" draudiem

Francijas prezidents Fransuā Olands apņēmies nākammēnes rīkot starptautisku konferenci par Sīrijas un Irākas džihādistu grupējuma "Islāma valsts" radītajiem draudiem. "Es uzskatu, ka mēs esam nopietnākajā starptautiskajā situācijā kopš 2001.gada. Tāpēc es drīzumā ierosināšu konferenci par Irākas drošību un cīņu pret "Islāma valsti", laikrakstam "Le Monde" sacīja prezidents.

"Mums vajag globālu stratēģiju pret šo grupējumu, kas ir labi strukturēts, kas ir labi finansēts, kuram ir ļoti moderni ieroči un kurš apdraud tādas valstis kā Irāka, Sīrija un Libāna," viņš piebilda.

Francija pagājušajā nedēļā apliecināja, ka tā piegādās bruņojumu Irākas kurdu karaspēkam, kas Irākas ziemeļos karo pret "Islāma valsti".

"Es garantēju, ka šīs piegādes notiks pilnā saskaņā ar Bagdādes varasiestādēm, tāpēc nav nekādu šaubu par šo materiālu izlietošanu," sacīja Olands, piebilstot, ka ieroči tiks izmantoti "vienotas Irākas ietvaros".

Viņš sacīja, ka uz starptautiskās sabiedrības pleciem gulstas "smaga atbildība" par to, kas notiek Sīrijā, un šo notikumu izraisītajām blakusparādībām Irākā.

"Ja pirms diviem gadiem mēs būtu nodrošinājuši pāreju, nebūtu "Islāma valsts"," sacīja prezidents.

"Ja pirms gada lielvaras būtu reaģējušas uz ķīmisko ieroču pielietošanu, mums nebūtu šīs šausmīgās izvēles starp diktatoru un teroristu grupējumu," norādīja Olands, piebilstot, ka nemiernieki ir "pelnījuši visu mūsu atbalstu".

Pērn augustā Damaskas pievārtē ķīmisko ieroču uzbrukumā dzīvību zaudēja 1400 cilvēki. Damaska uzbrukuma sarīkošana apsūdzēja nemierniekus, kas šādi centušies izraisīt ārvalstu militāru intervenci. Nemiernieki šos pārmetumus noraidīja.

Grupējums "Islāma valsts" kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem un 30.jūnijā tās pasludināja par "kalifātu". Grupējums apņēmies panākt, lai "kalifātā" dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.

Džihādistu grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret ar "Al Qaeda" saistīto "Al Nusra".

Sīrijā "Islāma valsts" kontrolē trešo daļu valsts teritorijas - pārsvarā lauku apvidus ziemeļos un austrumos.

Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši "Islāma valsts" panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un ofensīvu turpina, iespiežoties arī kurdu apvidos.

Grupējums "Islāma valsts" vēl nesen darbojās kā "Al Qaeda" atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru "Al Qaeda" sabiedroto - grupējumu "Al Nusra" -, teroristu tīkla vadība no "Islāma valsts" norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina "Al Nusra".

Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.

Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar "Al Qaeda" saistītajiem grupējumiem.

"Rietumi ir smagi samaksājuši par "Al Qaeda" finansēšanu tās agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī," pērn kādā intervijā brīdināja Asads.

Latvijā un pasaulē