Pašvaldībām grasās garantēt 19,5% no valsts kopējiem nodokļu ieņēmumiem

Lai nodokļu reforma neradītu būtisku iztrūkumu pašvaldību budžetos, valdība piedāvās pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, šorīt LTV "Rīta panorāmā" stāstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Pēc politiķa stāstītā, pašlaik ir aplēsts, ka nodokļu reformas piedāvājums pašvaldību budžetos veido ap 135 miljonu eiro "finanšu bedri", kuru neaizpildot ar valsts garantētiem ieņēmumiem reformu īstenot būtu smagi. Visām pašvaldībām ir saistības un budžeta plāni, tāpēc nevaram bezatbildīgi piedāvāt reformas un samazināt to ieņēmumus, piebilda premjers.

Kučinskis informēja, ka valdība domā piedāvāt pašvaldībām kompensēt nodokļu ieņēmumu zudumu uz laiku, kamēr jaunā reforma dod uzlabojumus ekonomikā. Domājams, ka nauda pašvaldībām varētu tikt dota dotāciju veidā.

Citas "finanšu bedres" nodokļu reforma nerada, apgalvoja politiķis un uzsvēra, ka, piemēram, sociālajā budžetā esot sagaidāmi plus 100 miljoni eiro.

Jebkura reforma ir smaga, rezumēja Kučinskis un atkārtoti uzsvēra, ka nodokļa reforma būs iespējama tikai tad, ja būs pievērsta uzmanība ēnu ekonomikas mazināšanai. Reformas piedāvājums gan vēl esot jāizstrādā līdz niansēm un jāturpina piedāvājuma plaša apspriešana.

Lai diskutētu par plānoto nodokļu sistēmas reformu, tiks veidota vadības grupa. Šajā vadības grupā tiks iesaistītas uzņēmēju organizācijas, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, nozaru ministri, koalīcijas partiju pārstāvji, kā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Sociālo un darba lietu komisijas, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāji.

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

Latvijā un pasaulē