Pēc stiprajām lietavām valdība 27 novados izsludina ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā

Valdība otrdien nolēma izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecības sektorā Latgalē, daļā Vidzemes un Zemgales. Kopumā ārkārtas stāvoklis izsludināts 27 novados un tas ilgs no 2017.gada 29.augusta līdz 2017.gada 30.novembrim.

Ārkārtas stāvoklis lauksaimniecības sektorā izsludināts Aglonas, Baltinavas, Balvu, Ciblas, Daugavpils, Ilūkstes, Kārsavas, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu, Rēzeknes, Riebiņu, Rugāju, Vārkavas, Viļakas, Viļānu, Zilupes, Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Lubānas, Gulbenes, Cesvaines, Varakļānu un Krustpils novados.

Valdība lēma vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) vadībā izveidot koordinācijas padomi lietavu un plūdu radīto seku likvidēšanai. Koordinācijas padomes sastāvā iekļauti arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), pašvaldību pusi pārstāvot Kārsavas novada, Krāslavas novada un Rēzeknes novada domju priekšsēdētājiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz šā gada 29.septembrim būs jāizvērtē pašvaldību pieprasījumi zaudējumu kompensēšanai par nodarītiem zaudējumiem pašvaldību infrastruktūras objektiem, kā arī jāizvērtē pašvaldību iesniegtā informācija par privātajiem mājokļiem un pašvaldību sniegto atbalstu iedzīvotājiem ārkārtas situācijā.

Tāpat koordinācijas padomei tika uzdots apsekot un izvērtēt situāciju Latvijas austrumu pašvaldībās attiecīgi piedāvājot risinājumus, lai nākotnē operatīvāk risinātu ārkārtas situācijas.

Otrdien pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem stāstīja, ka patlaban nav zināms lietavu skartajos reģionos nodarīto postījumu finansiālais apmērs, bet ir skaidrs, ka finansējums tiks rasts programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Savukārt Dūklavs informēja, ka lauksaimniekiem ir zināms, kādā veidā pieteikt zaudējumus elektroniski. Taču vēl nav zināmi kritēriji, pēc kādiem tiks kompensēti zaudējumi. Dūklavs atzina, ka viens no kompensācijas mehānismiem būs, ka kompensācija tiek piešķirta par ieguldījumiem uz vienu hektāru, bet netiks kompensēta plānotā neiegūtā peļņa.

Dūklavs arī informēja, ka Zemkopības ministrija šā gada novembrī informēs ministru kabinetu par kopējiem zaudējumiem laukaimniekiem.

Savukārt Gerhards sacīja, ka kopējie infrastruktūrai nodarītie postījumi aplēsti 1 170 000 eiro apmērā, bet šī summa vēl tiks precizēta. Plānots, ka kompensācijas par postījumu seku novēršanu infrastruktūrai tiks nodrošinātas līdz septembra beigām.

Kā ziņots, 24.augusta vakarā Latgalē beidzās lietavas, kuru nokrišņu daudzums pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem Rēzeknes novērojumu stacijā 32 stundās sasniedza 159 milimetrus jeb 229% no augusta normas. Tāpat tiek minēts, ka daudzviet Latvijas austrumu pierobežā kopējais nokrišņu daudzums ir bijis vēl lielāks.

Rezultātā ir cietuši vairāki reģionam nozīmīgi ceļi, kā arī dzīvojamās mājas un lauksaimniecības sējumi.

28.augustā kopā ar pašvaldību un lauksaimnieku pārstāvjiem izanalizējot radušos situāciju, premjers nolēma valdībā virzīt jautājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu lauksaimniecības sektorā. Tāpat, ņemot vērā Ministru prezidenta, zemkopības ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra sniegto informāciju, kā arī pašvaldību vēstulēs norādīto, nolemts prasīt atzīt, ka daļā Latgales teritorijas plūdu dēļ ir izveidojusies krīzes situācija, kas prasa tūlītēju rīcību.

Latvijā un pasaulē