Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Porošenko paraksta rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu Ukrainā

Ukrainas prezidents Petro Porošenko pirmdien parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī.  Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma.

Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

Ģenerālštābam steidzami uzdots organizēt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un iesniegt Nacionālajai drošības un aizsardzības padomei priekšlikumus par citu militāro un tiesībsargājošo iestāžu piesaisti. Tāpat Ģenerālštābam jāpārskata daļējas mobilizācijas pasākumi, nepieciešamajā apjomā jāorganizē un jāsarīko mācības ar operatīvās rezerves rezervistiem. Iekšlietu ministrijai un Drošības dienestam nekavējoties jāveic pasākumi sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Drošības dienestam arī jāpastiprina pretizlūkošanas, pretterorisma un pretdiversiju režīmi un informācijas drošība. Robežsardzes dienestam uzdots pastiprināt robežu drošību.

Šobrīd spēkā esošais likums par karastāvokļa tiesisko režīmu nosaka, ka tā darbības laikā var tikt ierobežotas cilvēka un pilsoņa tiesības un brīvības.

Porošenko parakstītajā rīkojumā teikts, ka uz karastāvokļa darbības laiku var tikt ierobežotas konstitucionālās cilvēka un pilsoņa tiesības, kas noteiktas Ukrainas konstitūcijas 30.-34., 38., 39., 41.-44. un 53.pantos. Šo tiesību vidū ir korespondences konfidencialitāte, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, pārvietošanās brīvība, vārda un domu brīvība, pulcēšanās brīvība, tiesības uz privātīpašumu, tiesības uz uzņēmējdarbību, tiesības uz darbu, tiesības uz streiku, tiesības uz izglītību, kā arī tiesības piedalīties valsts pārvaldē, referendumos un tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem valsts varas un vietējās pašpārvaldes iestādēs.

Jau vēstīts, ka svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kurš līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Latvijā un pasaulē