Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Prezidents izsludina likuma grozījumus jaunā mācību satura ieviešanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas ļauj turpināt jaunā mācību satura un mācīšanās pieejas ieviešanu, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Izmaiņas ir vērstas uz to, lai mācību procesa centrā nokļūst skolēns, kurš mācās domāt, sadarboties, meklēt atbildes un iegūst prasmes lietot zināšanas, skaidroja ministrs. Ar Saeimas balsojumu ir saņemts nepieciešamais deleģējums pirmsskolas izglītības vadlīniju, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītība standartu izstrādei, lai pēc tam no tiem atvasinātu mācību priekšmetu programmas un mācību līdzekļus, ko piedāvāt skolām pilnveidotā mācību satura un mācīšanās pieejas uzsākšanai.

Pirmo reizi mācību saturs tiek pārskatīts kopumā, vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma pirmsskolā līdz 12.klasei. Pilnveidotais mācību saturs un mācīšanās pieeja ļaus samazināt mācību satura sadrumstalotību, galveno uzmanību veltot dziļas izpratnes veidošanai un prasmju attīstībai. Tāpat jaunā mācību satura pieeja lielāku lomu piešķirs bērnu un jauniešu personības attīstībai, rakstura ieradumu, attieksmju un vērtību veidošanai.

Pārmaiņas saturā vērstas uz to, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, nodrošinot saskaņotu un pēctecīgu zināšanu un prasmju apguvi. Saglabājot fundamentālās zināšanas un pamatprasmes daudzveidīgās cilvēka darbības jomās, saturs tiek papildināts ar caurviju prasmēm un ieradumiem, kas balstīti vērtībās. Tādējādi sekmējot, ka skolēns iemācās mācīties visa mūža garumā un ikdienā rīkoties saskaņā ar savām vērtībām. Visu mācību saturu caurvīs tādas prasmes kā kritiskā domāšana un problēmrisināšana, jaunrade un uzņēmējspēja, pašvadīta mācīšanās, sadarbība, pilsoniskā līdzdalība, digitālās prasmes. Vērtības/tikumi: atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance.

Likuma izmaiņas paredz mainīt esošo regulējumu attiecībā uz mācību organizācijas formām, kur pašreizējā normatīvajā regulējumā minēta tikai viena no tām - mācību stunda. Ar grozījumiem plānots palielināt izglītības iestāžu autonomiju, dodot iespējas skolas direktoram noteikt arī citas mācību organizācijas formas, nepārsniedzot likumā noteikto mācību stundu slodzi un skaitu laika ziņā. Mācības var notikt visdažādākajās vietās - skolā, bibliotēkā, muzejā, uzņēmumā, skolēni var strādāt gan individuāli, gan grupās, risinot apjomīgus, starpdisciplinārus uzdevumus un projektus, izmantojot daudzveidīgas mācību darba organizācijas formas.

Likuma grozījumi nosaka, ka bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta. Savukārt pilna pamatizglītības programma tiek īstenota deviņu gadu laikā, taču to iespējams īstenot divos posmos. Tas nozīmē, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1.klases līdz 6.klasei, savukārt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu - no 7.klases līdz 9.klasei. Turpmāk mācību stundas ilgums no 1.klases līdz 9.klasei ir 40 minūtes, savukārt mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.

Tāpat likuma grozījumi paredz iespēju skolām vidusskolas posmā variēt ar izglītības programmu un tās būs tiesīgas izstrādāt savu izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits varēs atšķirties no valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā noteiktā stundu skaitu, kā arī papildus iekļaut vēl nebijušus mācību priekšmetus. Tādējādi plānots, ka vidējās izglītības iestādes varēs nodrošināt mācību priekšmetu apguvi trīs līmeņos (pamata, optimālajā un augstākajā līmenī), piedāvājot skolēniem noteiktas priekšmetu kombinācijas apgūt padziļināti vecākajās klasēs, tādejādi iegūstot kvalitatīvu, individualizētu izglītību saskaņā ar viņu nākotnes plāniem.

Pilnveidotais pirmsskolas izglītības saturs stāsies spēkā 2019.gada 1.septembrī. Savukārt jaunā mācību satura ieviešana skolās sāksies 2020.gada 1.septembrī 1., 4., 7. un 10. klasē, 2021. gada 1. septembrī - 2., 5., 8. un 11. klasē, bet 2022. gada 1. septembrī - 3., 6., 9. un 12. klasē.

Latvijā un pasaulē