Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Rimšēvičam liegts pildīt ar darbu ECB padomē saistītās funkcijas

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam ir liegts pildīt ar darbu Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomē saistītās funkcijas, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns informēja, ka Latvijas Banka ir saņēmusi no Rimšēviča advokāta informāciju, ka Rimšēvičs nevar un nedrīkst pildīt tās funkcijas, kuras saistītas ar darbu ECB padomē.

"No tā izriet, ka Rimšēvičs vairs neapmeklēs savu darba vietu Latvijas Bankā un neizsniegs pilnvaras Latvijas Bankas pārstāvim dalībai ECB padomes sēdēs," norādīja Silakalns.

Tāpat viņš atzīmēja, ka laikā, kamēr Rimšēvičs nevar pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus, viņam netiek maksāts atalgojums, nav piekļuves Latvijas Bankas informācijas sistēmām un dokumentiem un netiek nodrošināts dienesta transports.

Iepriekš Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš pauda uzskatu, lai arī Rimšēvičam ir noteikts drošības līdzeklis aizliegums ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu, viņa dalība ECB padomes sanāksmēs šo drošības līdzekli nepārkāptu. "Ja viņš nebalso par Latvijas jautājumiem, tad viņš šādu ierobežojumu nepārkāpj. Mūsu viedoklis ir tāds, ka Rimšēvičs ECB darbojas kā augsti kvalificēta persona, nevis tikai un vienīgi kā Latvijas Bankas prezidents. Mēs uzskatām, ka Latvija nevar ierobežot ECB padomes locekļa pilnvaru izpildi," norādīja advokāts.

 Ilmārs Rimšēvičs tuvākajās dienās vērsīsies ar iesniegumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā par aizliegumu apmeklēt Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sanāksmes. Rimšēviča advokāts skaidroja, ka sākotnēji Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumā par drošības līdzekļa - aizliegumu ieņemt Latvijas Bankas prezidenta amatu nebija precīzi noteikts, ka Rimšēvičs nevarētu darboties kā ECB padomes loceklis. Lai varētu apmeklēt ECB padomes sanāksmes Rimšēvičs lūdza izmeklēšanas tiesnesi atcelt drošības līdzekli - aizliegumu izbraukt no valsts. Vienlaicīgi tika lūgta KNAB izmeklētājam atļauja izbraukt no valsts.

KNAB un tiesnesis šādus lūgumus noraidīja, paskaidrojot, ka Rimšēvičam neļaus braukt uz sanāksmi, jo viņš ECB padomē darbojas kā Latvijas bankas prezidents, līdz ar to apmeklējot šīs sanāksmes tiktu pārkāpts drošības līdzeklis, norādīja Vārpiņš.

"Latvijas Bankas rīcība, liedzot Rimšēvičam piekļuvi ECB materiāliem un informācijai, ir saprotams solis situācijā, kuru radīja KNAB prettiesiskais lēmums par drošības līdzekļiem un tā vēlāka interpretācija. KNAB ar saviem procesuālajiem lēmumiem aktīvi iejaucas jautājumos, kurus regulē Eiropas Savienības tiesību normas un kuru risināšana ir citu institūciju, nevis KNAB kompetencē. KNAB darbībām nav nekāda loģiska sakara ar Latvijā izmeklējamo kriminālprocesu un tām ir tikai savas publicitātes veicināšanas nozīme," norādīja advokāts.

Ievērojot KNAB rīcības prettiesisko raksturu un pieļautos gan nacionālo, gan Eiropas Savienības tiesību pārkāpumus, šo pārkāpumu novēršanai tuvākajās dienās tiks iesniegts pieteikums Eiropas Savienības Tiesā, piebilda advokāts.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku. Netieši noprotams, ka lieta varētu būt saistīta ar "Trasta komercbanku", ko gan KNAB, gan Rimševiča puse nedz noliedz, nedz apstiprina.

Latvijas Bankas amatpersonai ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - 100 000 eiro drošības nauda, noteiktas nodarbošanās aizliegums, aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts.

Latvijā un pasaulē