Saeima pieņem nākamgad iecerēto nodokļu reformu

Saeimas piektdien galīgajā lasījumā pieņēma nodokļu reformas likumus, paredzot virkni būtisku izmaiņu, kas tiks īstenotas no nākamā gada.

Kopumā Saeimas pieņēmusi 12 ar reformu saistītus likumus, izvērtējot vairāk nekā 300 priekšlikumus. Šos ierosinājumus iepriekš vērtēja arī valdība, un bieži vien deputāti piekrita Ministru kabineta viedoklim, taču dažos jautājumos atbalstīja arī konceptuālas izmaiņas. Daļa priekšlikumu, kas neattiecoties uz reformu, ir atlikti uz nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas laiku, kad tie tikšot izvērtēti pamatīgāk.

Kopumā deputātu darbs Saeimas sēdēs ar šiem likumiem virzījās samērā raiti - gan ceturtdien, gan piektdien sēdes ar pārtraukumiem ilga ap četrām stundām.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) uzrunā parlamentam pateicās par sapratni un atbalstu, to, ka šis vairāk nekā pusgadu ilgais darbs pie reformas iegūst jaunu vērtību. Tagad svarīgs uzdevums ir efektīvi izmantot šos rīkus, lai ekonomika augtu, uzlabotos iedzīvotāju labklājība, piebilda premjers. Viņš arī pateicās opozīcijai, kas iesniedza pragmatiskus priekšlikumus, kā arī valdības sociālajiem partneriem. Kučinskis akcentēja, ka pieņemtā reforma ir kompromiss. Pateicības vārdus teica arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), uzsverot, ka citu būtisku izmaiņu nodokļu reformā drīzumā nebūšot, jo šajā jomā ir būtiska stabilitāte.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka šis ir pirmais solis nodokļu reformas pilnveidošanas virzienā, bet tas ir ļoti nozīmīgs. Tālāk būs svarīgs darbs, ieviešot šīs jaunas normas dzīvē.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi veikti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likuma grozījumi nosaka, ka sociālās iemaksas tiek palielinātas par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Autoratlīdzību izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Nākamgad minimālo algu palielinās līdz 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 eiro uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 eiro - 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī - 2020.gadā. Pensijām neapliekamo minimumu nākamgad paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī.

No nākamā gada tiks ieviests lielāks IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu - no līdzšinējiem 175 eiro nākamgad to paaugstinās uz 200 eiro mēnesī. 2019.gadā nodokļa atvieglojums būs 230 eiro, bet 2020.gadā to paredzēts palielināt līdz 250 eiro mēnesī.

Iedzīvotājiem kopējo attaisnoto izdevumu apmēru par medicīnas, izglītības pakalpojumiem un ziedojumiem turpmāk ierobežos līdz 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli, taču ne vairāk kā 50% apmērā no maksātāja gada apliekamā ienākuma. Patlaban no valsts var atgūt IIN līdz 215 eiro gadā par izglītības un medicīnas pakalpojumiem, savukārt par zobārstniecību un plānotajām operācijām - pilnā apmērā. Savukārt attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanas prēmijām atgūtās summas limits varēs būt līdz 10% no gada apliekamā minimuma, bet ne vairāk par 4000 eiro gadā.

Nākamgad mainīsies IIN likme arī patentmaksām - tā būs no 50 līdz 100 eiro mēnesī iepriekšējo 43 līdz 100 eiro vietā. Savukārt samazināto patentmaksu no nākamā gada 1.janvāra varēs maksāt arī pirmās un otrās grupas invalīdi.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" kompensēs nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam. kā rezultātā, piemēram, degvielas litrs sadārdzināsies par 4 līdz 5 centiem.

Grozījumi mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīmā strādājošajiem uzņēmumiem paredz saglabāt vienotu nodokļa likmi 15% apmērā no apgrozījuma, bet maksimālo apgrozījumu samazināt no līdzšinējiem 100 000 uz 40 000 eiro gadā. Izmaiņas arī paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieks no 2019.gada 1.janvāra drīkstēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Vienlaikus izmaiņas paredz samazināt gada apgrozījuma slieksni no līdzšinējiem 50 000 līdz 40 000 eiro gadā, līdz kuram uzņēmējam atļauts nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājam. Tāpat tiks samazināts PVN darījumu atšifrēšanas slieksnis no līdzšinējiem 1430 līdz 150 eiro.

Savukārt reversais PVN no 2018.gada tiks piemērots arī būvmateriālu, metālizstrādājumu, sadzīves tehnikas un spēļu konsoļu piegādēm, tādējādi paplašinot to nozaru loku, kurām piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tiks ieviests pienākums reizi gadā VID sniegt informāciju par klientiem fiziskajām personām, kuru konta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedza 15 000 eiro.

Latvijā un pasaulē