Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Studiju maksa un stipendijas Eiropas valstīs joprojām krasi atšķiras

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras. Turklāt, kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla “Eurydice” jaunākajā ziņojumā.

“Eurydice” ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.
Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm — par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kuri nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kuri nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.
Eiropā visaugstākā studiju maksa ir Lielbritānijā, kur 2012. gadā notika pamatīga augstākās izglītības sistēmas reorganizācija. Par studijām nav jāmaksā uzreiz, bet tikai pēc diploma saņemšanas, kad studenta ienākumi kļūst lielāki par noteikto robežu. Eiropā šāds modelis ir vienīgais. Diezgan augsta studiju maksa, kas studentiem jāmaksā, ir Īrijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Ungārijā, Nīderlandē un Slovēnijā.
“Eurydice” ziņojums  uzsver, ka maksājumus veicošo studentu skaits publiskā sektora finansētajās augstākās izglītības iestādēs ir ļoti atšķirīgs. Daudzās valstīs —  Kiprā, Dānijā, Vācijā, Grieķijā, Maltā, Somijā, Zviedrijā, Anglijā (Lielbritānija), Norvēģijā un Turcijā —  studiju maksa netiek piemērota. Otrā skalas galā ir vairākas valstis —  Čehija, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Anglija, Velsa un Ziemeļīrija (Lielbritānija), Islande, Lihten­šteina, kurās noteiktus maksājumus (piemēram, tikai reģistrācijas vai administrācijas maksas) veic visi studenti.
Vairumā Eiropas valstu stipendijas saņem mazākā daļa studentu. Deviņās valstīs stipendijas saņem visi studenti —  tā tas notiek Kiprā, Dānijā, Maltā, Somijā, vai to lielākā daļa —  Luksemburgā, Nīderlandē, Skotijā (Lielbritānija), Zviedrijā, Norvēģijā. Islande ir vienīgā valsts, kura nepiedāvā nekādu valsts stipendiju sistēmu, lai gan šis jautājums pašlaik tiek apspriests. 35 izglītības sistēmās studenti var saņemt sociālās stipendijas, izvērtējot studenta finansiālās vajadzības. 23 sistēmas piedāvā akadēmiskās stipendijas, kas pamatotas sekmju vērtējumā. Pusē ziņojumā apskatīto valstu publiskā sektora finansētiem studiju aizdevumiem ir būtiska loma studentu atbalsta nodrošināšanā. Tāpat apmēram pusē valstu atbalsts netiek izmaksāts studentiem tiešā veidā, bet gan piešķirts kā nodokļu atvieglojums vecākiem vai kā ģimenes pabalsts.

Latvijā un pasaulē