Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ukraina vēršas pie ES un NATO pēc militārās palīdzības

Ukraina pie Eiropas Savienības (ES) un NATO vēršas pēc militārās palīdzības, Vācijas radiostacijas „Deutschlandfunk” ēterā pavēstīja Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins.

No NATO tiek sagaidīta stratēģijas maiņa attiecībās ar Ukrainu. Kā sacīja ministrs, šobrīd ir vajadzīga ne tikai politiska, bet arī militāra palīdzība.

Viņš arī atzina, ka pastāv nopietni Krievijas iebrukuma draudi.


Ukrainas karavīri nemitīgi tiek apšaudīti no robežas Krievijas puses, nav pārtraukts arī prokremlisko kaujinieku atbalsts, caur robežpunktiem, kurus nekontrolē Ukraina, notiek pastāvīgs kaujinieku, bruņojuma un tehnikas pieplūdums, norādīja ministrs.

Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst.


Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsušas pretterorisma operāciju.


5.jūlijā separātistu bandas tika padzītas no diviem nozīmīgiem Donbasa centriem - Slovjanskas un Kramatorskas. Kaujinieki tagad savus spēkus koncentrē Doņeckā un Luhanskā.


Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.

Latvijā un pasaulē