Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ukrainas parlaments uz nākamo sēdi pulcēsies pirmdien

Ukrainas Augstākā Rada uz nākamo sēdi pulcēsies pirmdien plkst.16, bet pirms tam notiks parlamenta frakciju un komiteju apspriede.

Tikmēr deputāti, kas pēdējo dienu laikā masveidā pametuši atceltā prezidenta Viktora Janukoviča Reģionu partijas frakciju, pirmdien plāno parlamentā izveidot jaunu frakciju, kurā plāno apvienoties 40 šobrīd pie frakcijām nepiederoši deputāti. Kā paziņojis bijušais Reģionu partijas deputāts Anatolijs Kinahs, jaunā frakcija necentīsies pārvilināt savās rindās citus šīs partijas deputātus, tā noskaņota iekļauties koalīcijā un sadarboties ar jauno valdību.

Šai valdībai, pēc viņa teiktā, būs jāatsāk sarunu process ar Eiropas Savienību (ES) un kopā ar parlamentu jāstrādā pie programmas, kas paredzētu Ukrainas ekonomikas adaptāciju asociētās dalībvalsts statusam un brīvās tirdzniecības zonai, kā arī jāveic grozījumi un papildinājumi Ukrainas un ES līguma tekstā.

Tikmēr Reģionu partijas parlamenta frakcija svētdien izplatījusi paziņojumu, kurā pauž viedokli, ka atbildība par cilvēku upuriem Ukrainas notikumos jāuzņemas Janukovičam un viņa svītai, vienlaikus nosodot "Janukoviča bēgšanu, mazdūšību un nodevību" un "noziedzīgās pavēles, kuras iegāzušas vienkāršos cilvēkus, kareivjus un virsniekus".

Kijevas Neatkarības laukumā un citviet Ukrainā svētdien daudzi tūkstoši cilvēku sēroja par pēdējo dienu vardarbības upuriem, noliekot ziedus un iededzot svecītes. Pēc Ukrainas Veselības aizsardzības ministrijas datiem, kopš sadursmju sākuma dzīvību zaudējuši 82 cilvēki, bet upuru skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās atrodas arī smagi ievainotie, kuru stāvoklis ir kritisks.

Traģiskie notikumi satuvinājuši Ukrainas Kijevas un Maskavas patriarhāta pareizticīgās baznīcas, kuru ceļi gājuši šķirti kopš deviņdesmito gadu sākuma. Garīdzniecība kopīgi aizlūgusi par bojāgājušajiem un aicinājusi neļauties provokācijām, kas vērstas uz konflikta padziļināšanos starp Ukrainas rietumdaļu un austrumdaļu.

Ukrainas pilsētās svētdien turpinājās gan Maidana aktīvistu, gan prokrieviski noskaņotu atceltā prezidenta Janukoviča atbalstītāju mītiņi. Pēdējos daudzviet bija redzami Krievijas un pat bijušās Padomju Savienības karogi un plakāti, kuros slavinātas milicijas specvienības "Berkut" un aicināts "stāties pretī Eiromaidanam" un "nepieļaut fašisma izplatīšanos". Odesā un Simferopolē organizēta pieteikšanās "brīvprātīgajās tautas pašaizsardzības vienībās". Krimas pilsētā Kerčā mītiņotāji pie pilsētas izpildkomitejas ēkas nomainījuši Ukrainas karogu pret Krievijas karogu, skandējot: "Mēs gribam pie Krievijas!".

Savukārt Krimas tatāru parlaments - medžliss - aicinājis Ukrainas Augstāko radu pieņemt jaunu konstitūcijas redakciju, kas novērstu jaunus apdraudējumus "Ukrainas valstij un tās pilsoņu dzīvībai".

Saskaņā ar Ukrainas iekšlietu ministra pienākumu izpildītāja Arsēna Avakova rīkojumu svētdien atbrīvoti 64 nemieru laikā Kijevā aizturētie protestētāji.

Ukrainas Augstākā Rada svētdien atcēlusi valodu politikas likumu, kas savulaik tika pieņemts pēc Reģionu partijas deputātu ierosmes un paredzēja iespēju noteikt divvalodību reģionos, kur kādas mazākumtautības īpatsvars pārsniedz 10%. Partijas "Svoboda" ("Brīvība") līderis Oļegs Tjagņiboks norādījis, ka deputātiem sadarbībā ar mazākumtautībām jāizstrādā un jāpieņem jauns likums, un solījis, ka netiks apspiesta neviena mazākumtautība.

Krievija nekavējoties norādījusi, ka šo soli uzskata par "negatīvu signālu" un tuvākajā laikā gatavojas "izstrādāt konkrētus pasākumus, lai sadarbotos ar katru Ukrainas ģimeni, kura negrib distancēties no krievu valodas un krievu pasaules".

Pirmdien uz Kijevu dosies ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone, lai tiktos ar "galvenajām ieinteresētajām pusēm un pārrunātu ES atbalstu paliekošam politiskās krīzes noregulējumam un ekonomiskās situācijas stabilizēšanas pasākumiem".

Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs svētdien norādījis, ka Krievijai nevajadzētu iejaukties Ukrainas krīzē. Viņš atzinis, ka Ukrainai šobrīd pavērušās jaunas iespējas, bet vienlaikus jārēķinās ar daudziem apdraudējumiem. Pirmdien Heigs gatavojas runāt ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Pēc viņa teiktā, ja Ukrainai tiks piedāvāta starptautiska ekonomiskā palīdzība, ir svarīgi, lai Krievija necenšas likt tam šķēršļus.

Vācijas kanclere Angela Merkele pa tālruni sazinājusies ar bijušo Ukrainas premjerministri Jūliju Timošenko, kas sestdien tika atbrīvota no ieslodzījuma, un aicinājusi viņu censties apvienot valsti un opozīciju. Vienlaikus Merkele piedāvājusi Timošenko iespējas ārstēties Vācijā.

Svētdienas priekšpusdienā Timošenko tika minēta kā viena no trim reālākajām kandidatūrām uz Ukrainas valdības vadītāja amatu līdz ar frakcijas "Batkivščina" līderi Arsēniju Jaceņuku un pie frakcijām nepiederošo deputātu Petro Porošenko, taču vēlāk tika paziņots, ka viņa uz premjera amatu nepretendēs.

Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts tviterī norāda, ka jaunajai Ukrainas valdībai būs nepieciešami "radikāli starptautiskā atbalsta pasākumi", turklāt ir svarīgi rīkoties ātri. Vācijas valdības pilnvarotais pārstāvis attiecībām ar Krieviju un ES Austrumu partnerības valstīm Gernots Erlers mudinājis ES steidzami sniegt Ukrainai finansiālo palīdzību, lai nepieļautu tās bankrotu.

ASV un Starptautiskais valūtas fonds (SVF) svētdien pauda gatavību atbalstīt Ukrainu, lai palīdzētu tās ekonomikai atgūties.

Kā vēsta Ukrainas mediji, pirmdien dzīve Kijevā sāks atgriezties normālās sliedēs. Metrovilcieni atkal kursēs kā parasti un apstāsies arī stacijā "Neatkarības laukums"; ierastajā režīmā strādās arī bērnudārzi un skolas.

Kijevas pilsētas administrācija paziņojusi, ka pirmdien sāksies barikāžu novākšana, bet tas tiks darīts "saskaņojot ar pilsoņiem, kuri tās cēluši".

Tikmēr radikālās kustības "Pravij sektor" ("Labējais sektors") pārstāvji norādījuši, ka nedomā atstāt Neatkarības laukumu, lai gan jaunievēlētais Augstākās Radas spīkers, kam uzticēta arī prezidenta pienākumu pildīšana līdz 25.maijā paredzētajām pirmstermiņa vēlēšanām, paziņojis, ka "Maidans savu ir paveicis".

Latvijā un pasaulē