Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Uzturlīdzekļu nemaksātāju kopējais parāds pārsniedz 123 miljonus eiro

Latvijā uz 1.decembri reģistrēti 28 720 uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuru kopējais nedzēstā parāda apjoms ir 123 447 920 eiro, pastāstīja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis. Parāda pamatsumma ir 103 759 583 eiro, bet likumiskie procenti veido 19 718 337 eiro. Savukārt regresa kārtībā atgūto uzturlīdzekļu apmērs šogad ir 2 358 364 eiro, piebilda Līcītis.

Valsts uzturlīdzekļu nodrošināšanai bērniem no 2004. gada 1.augusta līdz šā gada 1.decembrim izmaksājusi 119 292 534 eiro. Ar uzturlīdzekļiem no valsts nodrošināti 29 283 bērni.

Statistika uzrāda, ka 70% no parādniekiem ir vecumā līdz 45 gadiem un 52% no parādnieku parāda apjoma ir līdz 5000 eiro. Savukārt 23% parādnieku deklarētā adrese ir Rīga.

Kā žurnālistiem norādīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), likums, kurš stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī, veicinās uzturlīdzekļus nemaksājošo personu "legalizēšanos" un ēnu ekonomikas samazināšanos. Ministrs uzsvēra, ka šādi pasākumi tiek piemēroti arī citās valstīs un, piemēram, Igaunijā parādnieku publiskošana ir nesusi rezultātus. Tāpat citās valstīs parādnieka statuss ierobežo viņu iespējas, piemēram, saņemt kredītu vai noslēgt līgumu ar mobilā telefona sakaru kompāniju.

Atbildot uz mediju jautājumiem, vai publiskošana nekaitēs paša bērna interesēm, Līcītis norādīja, ka par to spriež persona, kurai ir aizbildniecības tiesības un kura ir prasības iesniedzēja par uzturlīdzekļu nemaksātāju. Ja persona izlemj, ka parādnieka publiskošana var kaitēt bērna interesēm, tā var atteikties no datu publiskošanas.

Tāpat arī mācību iestādes, pašvaldību un valsts institūcijas varēs iesniegt prasību par parādnieka izņemšanu no šī saraksta, ja tās uzskatīs, ka šī informācija kaitē bērnam, piebilda Līcītis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Līcītis, viens no veidiem, kā mācību iestāde var sekot līdzi, vai parādnieka vārda publiskošana nekaitē viņa bērnam, ir skolotāju kontrole, kas, ja saskata šāda veida draudus, ziņo skolas vadībai.

Jau ziņots, ka 30.oktorbrī Saeima trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka varēs publiskot ziņas par bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem - nemaksātāja vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un personas koda otro daļu -, ja šī rīcība nekaitēs bērna interesēm.

Saeimas Juridiskais birojs 21.oktobrī sagatavotajā atzinumā norādījis, ka vairākkārt ir vērsis atbildīgās komisijas uzmanību uz iespējamu šo izmaiņu neatbilstību Satversmei un Latvijai saistošajām starptautisko tiesību normām. Pastāv risks, ka likuma norma par ziņu publiskošanu tās apstrīdēšanas gadījumā Satversmes tiesā var tikt atzīta par konstitūcijai neatbilstošu.

Pieņemtie grozījumi nosaka, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku mājaslapā, ja tam piekritis iesniedzējs jeb persona, kura iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu, un fonda administrācija nav saņēmusi no valsts vai pašvaldību iestādēm informāciju, ka attiecīgo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm.

Uzturlīdzekļu parādnieka datu publiskošanas mērķis ir aizsargāt bērna tiesības un veicināt vecāku pienākuma pildīšanu - uzturlīdzekļu maksāšanu, kā arī atbildīgu un godprātīgu saistību izpildi.

Ministru kabinets (MK) noteiks kārtību, kādā fonda administrācija publisko un dzēš ziņas par parādnieku. Minētās ziņas par parādnieku fonda administrācija savā mājaslapā varēs publiskot, sākot ar 2015.gada 1.jūliju.

Ziņas netiks publiskotas par personām ar invaliditāti vai personām, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.

Latvijā un pasaulē