Valdība apstiprina brīvā gāzes tirgus darbības nosacījumus

Valdība 7. februārī apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu. Šo jautājumu bija paredzēts skatīt jau pagājušajā nedēļā, taču Tieslietas ministrijas iebildumu dēļ tā izskatīšana tika atlikta.

Tieslietu ministrija otrdien informēja, ka kopumā tai bija trīs iebildumi un divi no tiem ir saskaņoti. Atvērts jautājums joprojām ir saistībā ar to, ka atbilstoši noteikumu projektam gāzes iekārtu remontam nepieciešams piesaistīt kvalificētu speciālistu, taču šo cilvēku kontaktinformācija ir grūti iegūstama. Tā ir pieejama Būvniecības informācijas sistēmā, taču ministrija aicināja vērtēt, vai attiecīgo informāciju nevajag padarīt vieglāk pieejamu patērētājiem.
Vienlaikus gan Tieslietu ministrija uz šādu prasību neuzstāj, ņemot vērā, ka to ir sarežģīti nodrošināt.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) norādīja, ka Būvniecības informācijas sistēmā speciālistu kontaktinformācija ir pieejama, taču ministrija varētu vērtēt informācijas publiskošana arī savā mājaslapā.

Valdības apstiprinātā noteikumu projekta mērķis ir noteikt dabasgāzes tirgus darbības principus saistībā ar Enerģētikas likuma izmaiņām, kas paredz no 2017.gada 3.aprīļa liberalizēt dabasgāzes tirgu un izbeigt dabasgāzes cenas regulāciju lietotājiem, izņemot saistītos lietotājus.

Noteikumu projekts paredz pilnveidot esošo regulējumu, nosakot tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes tirdzniecībā vai lietošanā, tirgotāju maiņas kārtību un kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs no 2017.gada 3.aprīļa.

Paredzēts noteikt, ka dabasgāzes tirdzniecība un piegāde lietotājam notiek tikai uz tirdzniecības līguma pamata, kurā ir norāde uz sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanas kārtību. Noteikumu projektā ietverts pienākums sadales sistēmas operatoram izstrādāt un publicēt minēto kārtību savā tīmekļvietnē.

Paredzēts, ka spēkā esošie dabasgāzes piegādes līgumi nav vairs īstenojami no 2017.gada 3.aprīļa tāpēc, ka ar noteikumu projekta spēkā stāšanos būtiski tiek mainīts dabasgāzes tirgus modelis, tas ir, dabasgāzes cenas noteikšanas mehānisms, norēķināšanās kārtība, kā arī tirgotāja, lietotāja un sadales sistēmas operatora tiesības un pienākumi.

Vienlaikus secināts, ka objekta jaunā īpašnieka tiesības, tajā skaitā slēgt līgumus par pakalpojuma saņemšanu jaunajā īpašumā, nevar ierobežot vecā īpašnieka noslēgtie līgumā. Līdz ar to tirdzniecības līguma slēgšana par dabasgāzes tirdzniecību, tajā skaitā sistēmas pakalpojuma saņemšana, notiek uz īpašuma vai lietošanas tiesības uz gazificētā objektu pamata. Ja notiek īpašuma vai lietošanas tiesību maiņa, iepriekšējais dabasgāzes tirdzniecības līgums ir pārtraucams, lai sistēmas operators varētu nodrošināt dabasgāzes piegādi jaunajam gazificētā objekta īpašniekam tirdzniecības līguma ietvaros.

''Veidojot dabasgāzes modeli Latvijā, jāņem vērā esošais dabasgāzes apgādes modelis, kurā jāveic nepieciešamās izmaiņas tā, lai ietaupītu resursus, neveidotu sarežģītas un nevajadzīgas sistēmas, kopumā nodrošinot gala lietotājiem iespējami vienkāršāku dabasgāzes tirdzniecības organizēšanas procesu,'' uzsver EM.

Līdz ar to noteikumu projektā kā efektīvāks un saprotamāks lietotājam apkalpošanas risinājums tiek atzīts tirgotāja centriskais modelis, jo tam ir vairākas priekšrocības: viens (tirgotāja veikts) dabasgāzes lietotāja kredītriska izvērtējums; tirgotājs ir aktīvs tirgus spēlētājs, kas izvēlas piemērot vai nepiemērot dabasgāzes lietotājam priekšapmaksu vai drošības depozītu, kas vienlaikus ir arī izteiktā piedāvājuma elements ar ko tirgotāji konkurē savā starpā; mazāks administratīvais slogs lietotājam un sadales sistēmas operatoram, slēdzot vienu līgumu ar tirgotāju; gala lietotājam jāsedz tikai viena klientu apkalpošanas centra (rēķinu izrakstīšanas) uzturēšanas izmaksas (iekļautas kopējā dabasgāzes cenā kā tirgotāja klientu apkalpošanas sistēmas izmaksas).

Savukārt lietotāja ieguvumi, ieviešot tirgotāja centrisko modeli, ir viens kontakta punkts, kurā risināt visus jautājumus, izņemot pieslēguma un avārijas situācijas jautājumus; vienots tirgotāja izrakstīts rēķins, kurā ietverta maksa par patērēto dabasgāzi, sistēmas pakalpojumiem un nodokļiem; apkopota informācija par kopējām gazificētā objekta apgādes izmaksām; aprēķinu kļūdas konstatēšanas gadījumā jāvēršas tikai pie dabasgāzes tirgotāja; tirgotājs ir lietotāja pārstāvis palīdzot risināt lietotāja tehniskos jautājumus ar sadales sistēmas operatoru.

''Vienlaikus kā vienu no potenciālajiem centriskā modeļa trūkumiem var pieminēt papildu slogu tirgotājam, kārtojot norēķinus starp lietotāju un sadales sistēmas operatoru par sistēmas pakalpojumu,'' piebilst EM.

Atbilstoši noteikumu projektam, ja dabasgāzes lietotājs, kurš pieslēgts sadales sistēmai, vēlas izmantot gan pārvades, gan sadales sistēmas pakalpojumus sev piederošas dabasgāzes transportēšanai, tas atbilstoši pārvades un sadales sistēmas lietošanas noteikumiem vai kārtībai slēdz sistēmas pakalpojuma līgumu ar attiecīgo operatoru.

Vienlaikus, lai mazinātu sociālo spriedzi, noteikumu projektā mājsaimniecības lietotājiem ir paredzēta pakāpeniska dabasgāzes tirgus atvēršana, tas ir, tiem saglabātas tiesības neizmantot iespēju kļūt par tirgus dalībniekiem un iespēja saņemt dabasgāzi par Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā noteiktu dabasgāzes cenu. Šādas mājsaimniecības kļūst par saistītajiem lietotājiem un dabasgāzi tiem tirgo publiskais tirgotājs.

Līdz 2019.gada 1.janvārim publiskais tirgotājs būs AS ''Latvijas Gāze'', savukārt pēc tam - tirgotājs, kurš nodrošina dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu lielākajam skaitam mājsaimniecību.

Tāpat noteikumu projektā noteikts, ka dabasgāzes piegāde pēc tirgotāju maiņas tiek sākta mēneša pirmajā datumā. Tādējādi tirgotāju maiņa atbilst norēķinu perioda sākumam, kas pašlaik tiek piemērots ne tikai dabasgāzes apgādē, bet arī pārējās energoapgādes jomā un tiek ierobežota nepamatoti bieža tirgotāja maiņa.

Noteikumu projekts arī paredz pēdējo garantēto piegādi - dabasgāzes piegāde lietotājam, kura gazificētais objekts ir pieslēgts sadales sistēmai un kuram ir spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums ar dabasgāzes tirgotāju, kurš izbeidz dabasgāzes tirdzniecību. Tas attiecas arī uz lietotāju, kuram nav spēkā esošs dabasgāzes tirdzniecības līgums, bet ir tiesības saņemt dabasgāzi no pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēja.

''Dabasgāzes tirdzniecību pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros lietotājam, kurš nav mājsaimniecības lietotājs, nodrošina sadales sistēmas operatora izraudzīts dabasgāzes tirgotājs vai sadales sistēmas operators, ja nav izraudzīts attiecīgais tirgotājs. Pārejas posmā, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc sadales sistēmas operatora nodalīšanas patstāvīgā uzņēmumā, dabasgāzes tirdzniecību pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma ietvaros nodrošina dabasgāzes tirgotājs, kuram 2017.gada 10.februārī ir spēkā dabasgāzes tirdzniecības licence par saistītā lietotāja cenu reizinot ar koeficientu 1,2. Savukārt mājsaimniecības lietotājam pēdējo garantēto piegādi nodrošina publiskais tirgotājs,'' klāsta EM.

Noteikumu projektā arī noteiktas tiesības sadales sistēmas operatoram ierobežot, pārtraukt vai atjaunot dabasgāzes piegādi. Tāpat sadales sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai un lietotājam ir pienākums to nodrošināt.

Eiropas Savienība (ES) tiesību akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka dabasgāzes pārrobežu tirdzniecībai un tirgus integrācijai tiek izstrādāti ES līmeņa Tīkla kodeksi. Līdz ar to arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc kubikmetriem, bet gan pēc kaloritātes, piemērojot uzskaites mērvienību - vatstunda. Paredzēts, ka tiks uzrādītas abas mērvienības, pārveidei izmantojot attiecīgu koeficientu.

Latvijā un pasaulē