Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valdība lūgs Saeimu steidzami skatīt Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likumprojektu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu un vienojās lūgt to steidzamības kārtā Saeimā skatīt jau ceturtdien, 14.martā, noskaidroja aģentūra LETA.


Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvis Māris Pūķis ministriem norādīja, ka LPS minēto likumprojektu saskaņo. Tāpat Pūķis piebilda, ka pašvaldību savienība un VARAM panākušas vienošanos virknē jautājumu, tostarp, ka puses sadarbosies tālākajā regulējuma izstrādē, kā arī LPS veidos savu darba grupu, kas risinās ar reģionālo reformu saistītus konceptuālus jautājumus.

Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce (AP) atzina, ka viņa vadītās ministrijas sadarbība ar LPS līdz šim bijusi racionāla, tāpēc puses arī turpmāk sadarbosies likumprojekta izstrādē. "Mēs gribam izveidot labāko reformu," uzsvēra ministrs.

Vienlaikus Pūce norādīja, ka reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību. "Nevienlīdzības mazināšana ir viens no galvenajiem darbiem, kas jāpaveic šai valdībai. Arī pašvaldību reformas mērķis ir novērst netaisnību, ka cilvēki tiek diskriminēti pēc to dzīvesvietas. Bez spēcīgiem attīstības centriem nav līdzsvarotas reģionālās attīstības, bez pietiekamas nodokļu ieņēmumu bāzes nav kvalitatīvu pakalpojumu izglītībā un sociālajā aprūpē, bet bez infrastruktūras nav privāto investīciju un konkurētspējīga atalgojuma. Mans mērķis, īstenojot pašvaldību reformu, ir nodrošināt vienlīdzīgākas iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, neatkarīgi no viņa dzīvesvietas saņemt labus pašvaldības pakalpojumus," skaidro Pūce.VARAM norāda, ka patlaban nevienlīdzība pašvaldību starpā ir milzīga, piemēram, administratīvās izmaksas vien pašvaldībās svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju un tikai 28 pašvaldībās tās ir mazāk nekā 7% no pašvaldības budžeta. Tāpat arī no pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām.

"Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% tās darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vien 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona eiro apmērā. Tikai 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai. Lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm, pietiekams skolēnu skaits šobrīd ir vien 38 pašvaldību vidusskolās. Šie skaitļi ir apliecinājums diskriminācijai, bet pašvaldību reforma ir līdzeklis, kā šo netaisnību izbeigt," pauž Pūces pārstāve Agnese Vārpiņa.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka tā mērķis ir turpināt 1998.gadā iesākto teritoriālo reformu, un līdz 2021.gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt likumos tām noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām.Vienlaikus šādi tiktu radīti priekšnosacījumi pašvaldības autonomijas, kapacitātes un atbildības nostiprināšanai, kā arī radītas iespējas decentralizācijai, teritorijas ekonomiskai attīstībai un valsts pārvaldes darbības pilnveidei kopumā.Valdībai iesniegtais likumprojekts nosaka kārtību, kādā tiek turpināta reforma un kā tiek pieņemti un īstenoti konceptuālie lēmumi reformas gaitā.Projekts paredz, ka pēc jaunā teritoriālā iedalījuma izstrādes un konsultācijām ar pašvaldībām, Ministru kabinetam līdz šī gada 1.decembrim būs jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par jaunām administratīvām teritorijām un kārtību kādā pabeidzama reforma.Šajā likumprojektā jāietver jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījums, nosakot to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus, nosacījumus pašvaldības budžeta apstiprināšanai un saistību pārņemšanai, administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī jāietver citus ar reformu saistītus jautājumus.

Vienlaikus likumprojekts uzdod Ministru kabinetam līdz 2020.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā ziņojumu, kur izvērtēts valsts reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma (apriņķu) izveidošanas pamatojums.

Kā skaidro VARAM, apriņķu pašvaldību izveidi būtiski ietekmēja apstāklis, ka 2009.gadā reģionālo jeb rajona pašvaldību kompetenci pārņēma vietējās pašvaldības. Savukārt 2019.gadā turpināmā ATR neparedz pārdalīt pašvaldību funkcijas, tāpēc jāvērtē, cik lietderīgi, pašlaik, jau pie 2009.gadā notikušas funkcionālās pārdales, ir veidot valstī jaunu otro pašvaldību pārvaldes līmeni.VARAM norāda, ka Lietuvā un Igaunijā arī nav izveidotas un netiek plānots veidot otrā līmeņa pašvaldības. Daudzus reģionāla rakstura jautājumus, tai skatā institūciju sadarbību un to darbības koordināciju citās ES valstīs risina noteiktos teritoriālos ietvaros - apriņķos, apgabalos, plānošanas reģionos u.tml.VARAM norāda, ka pašreizējā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un tā ietekmi uz iedzīvotāju nodrošinājumu ar kvalitatīviem un efektīvi organizētiem pakalpojumiem apliecina arī, piemēram, 2015.gadā VARAM pasūtījumā veiktais pētījums par publiskajiem individuālajiem pakalpojumiem. Tajā norādīts, ka esošais novadu dalījums vairumā gadījumu teritoriālā izvietojuma un saimnieciskajā ziņā ir neloģisks, un nav saistīts ar faktiskajiem ekonomiskās attīstības un pakalpojumu centriem.Arī Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojumā "Vai novadu pašvaldības nodrošina pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām?" secināts, ka mazai pašvaldībai atsevišķas iestādes veidošana izmaksā vismaz trīs reizes vairāk, nekā vairākiem novadiem veidojot kopīgu iestādi."Daudzas pašvaldības racionālu apsvērumu dēļ patstāvīgi nepilda tām likumos noteiktās funkcijas un to izpildē cenšas sadarboties ar citām pašvaldībām. ATR turpināšana ir nepieciešama, lai visas pašvaldības spētu pilnvērtīgi un patstāvīgi, vai, sadarbojoties likumā noteiktās jomās, veikt savas autonomās funkcijas," pauž ministrija.

Latvijā un pasaulē