Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Valdība tomēr nespēj vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu Rīgā

Arī pēc Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un citu iesaistīto pušu papildu sniegtajiem atzinumiem valdība tomēr nespēja vienoties par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā, bet aicināja Rīgas domi pildīt Konkurences padomes (KP) lēmumu.
Ministri vienojās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzraudzīs to, kā Rīgas dome pilda KP lēmuma izpildi. Par paveikto Rīgas domei būs jāinformē VARAM, savukārt nepieciešamības gadījumā 11.septembrī varētu sasaukt valdības ārkārtas sēdi, lai lemtu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. 
Ministri šo jautājumu 10. septembrī skatīja divreiz, jo sēdes sākumā vairākiem ministriem, uzklausot VARAM, Konkurences padomes un Rīgas domes vadību, radās jautājumi par šī lēmuma juridisko pamatojumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) uzsvēra, ka KP lēmums ir juridiski nekvalitatīvi sagatavots un tas nav laikā izpildāms. 
Pirms lēmuma pieņemšanas notika Valsts kancelejas juridiskā departamenta un Tieslietu ministrijas konsultācijas, kuru laikā puses vienojās, ka VARAM izstrādātais rīkojuma projekts ir virzāms apstiprināšanai valdībā, kas paredz izsludināt ārkārtējo situāciju.
VARAM ministrs Juris Pūce (AP) skaidroja, ka tādējādi Rīgā tiks nodrošināta atkritumu apsaimniekošana ar līdzšinējiem līgumu nosacījumiem.
Vienlaikus KP pārstāvis Jānis Račko vērsa uzmanību uz faktu, ka valdības lēmums daļēji ietekmēs KP lēmumu. KP ieskatā, pamata mērķis ir saglabāt konkurenci atkritumu apsaimniekošanas tirgū, un Rīgas domei tas būtu jāņem vērā. Račko piebilda, ka arī esošie līgumi par atkritumu apsaimniekošanu nevar darboties ilgstoši, jo Satversmes tiesa tos ir aicinājusi pārskatīt. Pūce piebilda, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana nekādā veidā neatcels KP lēmumus.
Račko arī pauda bažas pa cenas pieaugumu, ko varētu ietekmēt steidzamas procedūras pakalpojuma nodrošināšanā. 
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan atzina, ka, lai Rīgā atjaunotu konkurenci atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir jāizsludina ārkārtējais stāvoklis, jo pretējā gadījumā konkurenci nevarētu atjaunot. Šo viedokli pamatoja arī Tieslietu ministrijas pārstāvji.
Pirms pieņemt lēmumu, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sacīja, ka viņš vēlētos, lai Rīgas dome tomēr pacenstos 24 stundu laikā izpildīt KP uzliktos pienākumus. Gadījumā, ja tie tomēr nav izpildāmi, tad varētu sasaukt valdības ārkārtas sēdi, kurā lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Kariņš sliecās atbalstīt ārlietu ministra pausto, norādot, ka Rīgas dome ir pieņēmusi lēmumu par monopola izveidi atkritumu apsaimniekošanā, kas nav pieņemama no konkurences viedokļa.
"Mums kā valdībai būtu pienākums prasīt Rīgas domei, lai viņi šo situāciju izstrebj. Rīgas domei būtu jānāk ar lūgumu pie valdības, nevis mums šī situācija jārisina. Ja gadījumā celsies tarifi, tad radīsies iespaids, ka tas ir noticis valdības lēmuma dēļ. Mums ir jāpiespiež pašvaldība risināt radušos situāciju," uzsvēra premjers.
Savukārt Pūce norādīja, ka Rīgas mērs šodien valdības sēdes sākumā Rīgas domes vārda lūdza valdību palīdzēt atrisināt šo jautājumu, jo Rīgas dome sadarbībā ar VARAM to ir risinājusi iepriekšējās 24 stundas.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) aicināja kolēģus uzņemties atbildību un atbalstīt VARAM sagatavoto rīkojuma projektu, lai mazinātu risku, ka noteiktā termiņā Rīgā netiks izvesti atkritumi.
Kariņš atzina, ka situācija nav laba, tomēr vides ministrs piedāvā risinājumu, kas nodrošinās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus bez pārrāvuma, kā arī netiks kavēta konkurence.
Premjers rosināja ministriem atbalstīt VARAM rīkojuma projektu, tomēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka rīkojuma projektā būtu paredzēts, ka valdības lēmuma rezultātā necietīs KP lēmums.
Kā ziņots, Pūce šodien rosināja izsludināt ārkārtējo situāciju Rīgas pašvaldībā saistībā ar izveidojušos krīzi sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Rīkojums paredzētu uzdot Rīgas domei līdz piektdienai, 13.septembrim, iepriekš ar VARAM saskaņojot prasības pretendentiem, bet pēc tam arī rezultātus, īstenot sarunu procedūru, atbilstoši Publisko iepirkumu līguma regulējumam neparedzamu ārkārtas apstākļu gadījumos.
Rīgas domei būtu arī jānodrošina, ka sarunu procedūras rezultātā izvēlētie atkritumu apsaimniekotāji ar 15.septembri, kad līdzšinējo apsaimniekotāju līgumi zaudē spēku, nodrošina atkritumu izvešanu visā pašvaldības administratīvajā teritorijā, neatkarīgi no tā, vai iedzīvotājiem jeb atkritumu radītājiem ir noslēgts līgums ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem atkritumu apsaimniekotājiem. Savukārt iedzīvotājiem būtu jādod pārejas termiņš līdz 10.oktobrim līgumu noslēgšanai ar jaunajiem pakalpojuma sniedzējiem, paredz VARAM sagatavotais rīkojuma projekts.
Tāpat domei jānodrošina, ka līdz līguma noslēgšanai ar sarunu procedūras rezultātā izvēlētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem maksa par atkritumu apsaimniekošanu tiek piemērota atbilstoši faktiski apsaimniekotajam sadzīves atkritumu apjomam, tarifs par atkritumu izvešanu jāapstiprina Rīgas domei.
Tāpat pārejas periodā līdz līguma noslēgšanai galvaspilsētas pašvaldība nedrīkstētu piemērot administratīvo atbildību par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līguma nenoslēgšanu.
Tāpat ziņota, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu, kas aizliedz AS "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra. 

Latvijā un pasaulē