Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vējonis izsludina Satversmes grozījumus par Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu

 Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Satversmē, kas paredz Valsts prezidentu parlamentā ievēlēt atklāti, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Iepriekš, komentējot nostāju par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, Vējonis norādījis, ka atklāta balsošana pēc būtības ir darbības imitācija, kas neveicina atklātību.

"Attiecībā uz jebkāda veida atklātām balsošanām - es tās neatbalstu, jo tā ir darbības imitācija. Politiskās partijas vienalga arī pirms atklātā balsojuma vienojas, kā tās rīkosies konkrētajā balsojumā, un katram deputātam individuāli izpausties ar kaut kādu viedokli par vienu vai otru amatpersonu tāpat nav iespējas, jo ir jābalso tā, kā kopumā partija lēmusi attiecīgā kandidāta gadījumā," uzsvēra Vējonis.

Saeima grozījumus pieņēma 4.oktobrī. Konstitūcijas izmaiņas atbalstīja 85 deputāti, bet trīs parlamentārieši bija pret tām.

Līdz šim bija noteikts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas parlamentā notiek aizklāti.

Izmaiņas Satversmē stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Vēl nepieciešams veikt grozījumus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā, ko, saņemot atbalstu, varētu veikt vēl 12.Saeimas darbības laikā.

Grozījumus Satversmē noteikt Valsts prezidenta atklātu ievēlēšanu Saeimā šī gada pavasarī iesniedza Latvijas Reģionu apvienības pārstāvji.

Mēģinājumi virzīt šādus grozījumus bijuši vairākkārt. Piemēram, 2012.gadā, kā arī 2013.gadā, kad Saeima 1.lasījumā noraidīja grozījumus Satversmē, kas paredzēja atklāti ievēlēt gan Valsts prezidentu, gan Satversmes tiesas tiesnešus. Savukārt 2014.gadā mēģinājums virzīt grozījumus par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu aprāvās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumu dēļ.

Iepriekš arī vēstīts, ka par atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu 2014.gadā portālā "manabalss.lv" parakstījās 11 509 personas. Pēc 4.oktobra Saeimas balsojuma iniciatīvas pārstāvis Jānis Veide norādīja, ka Saeima ir spērusi soli tuvāk sabiedrībai. "Grozījumi liks skaidrot un pamatot savu izdarīto izvēli visai sabiedrībai, kas nodrošina, ka tiks ievēlēts labākais no kandidātiem, nevis kādas partijas vai personu grupas izbīdīta marionete," domā Veide.

Vienlaikus parlamenta lēmums tiek gaidīts arī citā aspektā attiecībā uz Valsts prezidenta ievēlēšanu. Proti, šī gada septembrī Saeima izskatīšanai komisijās nodeva ZZS deputātu rosinātos grozījumus Satversmē par tautas vēlētu Valsts prezidentu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) iepriekš vērsis uzmanību uz pašu iesniedzēju norādīto, ka pie šiem grozījumiem būtu jāstrādā nākamajai Saeimai. Tāpat parlamenta debatēs izskanējis, ka regulējumu par tautas vēlētu prezidentu varētu ieviest aiznākamajās prezidenta vēlēšanās 2023.gadā, ņemot vērā, ka nepieciešams pieņemt arī vairākus saistītos grozījumus, skaidroja politiķis.

Izmaiņas Satversmē tiek veiktas, ja Saeimas sēdē ir klāt vismaz divas trešdaļas deputātu un par grozījumiem nobalso vismaz divas trešdaļas no klātesošajiem parlamentāriešiem.

Latvijā un pasaulē