Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vīrs ar sportista rūdījumu

“Pie Vietalvas pagasta robežas ir kāda ļoti skaista sēta!” sajūsmināta stāsta kāda paziņa. Pēc kāda laika viņa pavēsta, ka mājas īpašnieks izgatavo arī kaut kādus darbgaldus. Esmu ieinteresēta un sāku sīkāk iztaujāt cilvēkus. Jā, ir tādas mājas, kur saimnieko bijušais motosportists ar ģimeni, un šobrīd viņš ir uzņēmējs. Tā pa drumstalai vien savācu  informāciju par Raimondu Aizstrautu  un viņa “Kalnozoliem”, līdz kādā dienā dodos uz turieni viesos.

Aizstrautu ģimene dzīvo Madonas rajona daļā, kas robežojas ar Vietalvas pagastu. Tā ka var teikt - viņi saimnieko divās pašvaldībās. Raimonds Aizstrauts smaidot piebilst, ka viņš ir pēdējais Madonas rajonā, bet pirmais Vietalvā.

Šobrīd Aizstrautu SIA “ARA Kalnozols” nodarbojas ar metālapstrādi un rūpniecisko iekārtu izgatavošanu. Uzņēmēji sadarbojas galvenokārt ar vienu zviedru firmu Stokholmā, kurai izgatavo iekārtas putuplasta ražošanai. Tā kā viņi darbs šīs iekārtas ierīko un apkalpo, tad itin bieži nākas doties arī uz Zviedriju. Var vien pabrīnīties, kā šādu  ražošanu var attīstīt tādā nomalē! Turklāt abi saimnieki šaipusē ir ienācēji, kuri ne tikai attīstījuši uzņēmējdarbību, bet arī iekopuši skaistu sētu.

Sāk kā zemnieki

Viss veidojies pamazām. Vispirms Aizstrauti vēlējās iegādāties īpašumu ārpus pilsētas, tā teikt, vasaras mītni. Vēlāk sapratuši, ka tik vienkārši tas nebūs un tur vajadzēs ieguldīt daudz lielāku darbu. Bija arī jāmeklē nodarbošanās iespējas, jo tolaik Raimonds savas sportista gaitas jau bija beidzis. Vienbrīd Raimondam bijusi iecere pārcelties uz dzīvi Zviedrijā, bet sieva Anita viņu tomēr atturējusi.

Sākumā viņi “Kalnozolos”  turējuši dažādus mājlopus, bet tas tomēr nerentējās. Turklāt Raimonda īstā aizraušanās ir “dzelži”, un viņam ir pa spēkam izgatavot dažādas tehniskas lietas, pat motociklus, kas savulaik salikti kopā no detaļām vien.  

Arī tagad viņš pats ir sava uzņēmuma galvenais ideju autors un konstruktors. Viss jaunais Raimondam sākas pie rasējamā dēļa. Arī putuplasta ražošanas iekārta līdz pat pēdējai skrūvītei ir viņa prāta un roku darbs. Šajā darbā noder savulaik apgūtā virpotāja profesija. Tā ka viņš lieliski izprot, kā darbojas jebkura tehnika, kā to labāk un lētāk izgatavot.

Savukārt Raimonda sieva Anita pēc profesijas ir daiļdārzniece, bet, vajadzības mudināta, apguvusi arī grāmatvedes darbu, un viņas ziņā ir firmas finanšu dokumentu kalni.
Nomalē nav viegli

- Pirmo darbnīcu uzbūvējām uz drupām. Sākām strādāt ar individuālajiem pasūtījumiem. Esam pārbūvējuši ļoti daudz automašīnu, lai tās varētu izmantot konkrētiem darbiem. Izgatavojām arī vairākas kravas automašīnu “termobūdas”, kurās pārvadāt produktus. Mūsu darinātā “būda” vēl tagad izvadā biezpiena sieriņus “Kārums”.  Kad tā lieta “aizgāja”, vajadzēja paplašināties, un 2001. gadā sākām būvēt jaunas darbnīcas. Tad jau izveidojās laba sadarbība ar zviedriem, kas šobrīd ir galvenie mūsu partneri. Darba ir tik daudz, ka vairāk uzņemties pagaidām nevaram, - stāsta Raimonds Aizstrauts.

Šobrīd uzņēmumā nodarbināti ap desmit cilvēku. Apmēram puse no viņiem pie Aizstrautiem strādā ilgstoši. Par to nomali runājot, jā - viegli nav. Firmas vadītājs atzīst, ka uz vietas jābūt attīstītai labai infrastruktūrai, lai varētu piesaistīt darbiniekus. Daži pastrādā, pamācās un izvēlas citas iespējas kaut kur pilsētā. Pārmest nevienam neko nevar, jo katrs meklē, kas viņam labāk. Arī par valdības solīto atbalstu laukiem Raimondam sirdī ir rūgtums. Vārdos atbalsts ir, bet darbos - ne. Kaut vai tie paši ceļi. Aizstrauti vēl nevar sūdzēties, bet varētu vēlēties labākus. Arī par citām sadzīviskām lietām viņiem jāgādā pašiem, jo neviens jau klāt nebrauc.

Nevar pabraukt garām

Aizstrauti saimnieko vietā, kur kādreiz bijusi pienotava. Kad viņi to iegādājās, šī ēka, tāpat kā visa apkārtne, bija pamatīgi nolaista. Vajadzēja ieguldīt milzu darbu, lai to sakārtotu un izveidotu tā, lai patiktu pašiem un arī citiem. Te noderēja Anitas daiļdārznieces zināšanas un prasme. Viņai ir arī ļoti izdarīga palīdze.

Tagad “Kalnozoli” ir sēta, kurai vienaldzīgs garām pabraukt nevar neviens. Puķudobes, dārza dekori, romantiski tiltiņi un stādījumi skatam paveras jau no ceļa. Vasaras puķes Anita galvenokārt audzē pati. Tā kā pie Aizstrautiem viesojos vēlā rudenī, un bija pat uzsnidzis sniegs, viss skaistums jau bija noziedējis, bet dārzs devies ziemas guļā. Tomēr joprojām tur bija ko redzēt un apbrīnot. Katrs stūrītis veidots ar tādu izdomu! Saimniecībā 1,6 hektāru platībā izveidoti arī dīķi.

Gatavojas tūrisma sezonai

Aizstrautiem pieder 170 hektāru zemes, un darba tur pietiek no agra pavasara līdz rudenim. Viņi vēlas, lai katrs zemes pleķītis būtu apkopts vai vismaz nopļauts un lauki apstrādāti. Raimonds saka, ka darbos iesaistīta visa ģimene, arī viņu trīs bērni. Vecākā meita mācās 5. klasē, bet pastarītim ir tikai četri gadi. Raimonds rāda - katrai atvasei ir savam augumam un prasmei piemērota tehnika, ar ko paveikt savu darbiņu.

- Sākums bija savam priekam, bet ar laiku gribas to rādīt arī citiem. Domājam te izvērst lauku tūrismu, kur cilvēkiem atpūsties kopā ar ģimeni. Tāpēc jādomā ne tikai par skaistumu, bet arī par izklaides iespējām. Tā kā vietas mums pietiek, šobrīd apkārtnē veidojam dažādas interesantas dabas takas. Arī kalns pie mājām būs ar noslēpumiem un vilinājumiem. Iegādāti dažādi transporta līdzekļi izklaides braucieniem, lai atpūtniekiem nodarbošanās būtu gan vasarā, gan ziemā. Tagad lielākais darbs ir viesu mājas pārbūve, ko ceram pabeigt līdz pavasarim, - stāsta Anita Aizstrauta.

“Kalnozolu” saimniekiem izdevies atrast arī vairākas senas lauksaimniecības mašīnas, ko atliek vien uzspodrināt, un tās varēs rādīt citiem.

Raksta turpinākjumu lasiet 20. decembra laikraksta numurā. 

Latvijā un pasaulē