Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Zemnieki piena kvotu jautājumā prasa ZM steidzami meklēt risinājumus; pretējā gadījumā draud apjomīgas soda naudas 1

Vismaz deviņās Eiropas Savienības (ES) valstīs jau šogad tiks pārsniegtas piena kvotas un būs jāmaksā soda naudas, un nākamgad tas draud vēl lielākai valstu grupai, tostarp Latvijai, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja biedrībā ''Zemnieku saeima''. Vakar Briselē Eiropas lauksaimnieki aicināja Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas meklēt risinājumus, piedāvājot veikt piena kvotas korekciju pēc tauku satura. Tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem tika organizēta, lai šo jautājumu aktualizētu pirms zemkopības ministru tikšanās 17.februārī, kur tiks izskatīts jautājums par piena nozares attīstību pēc 2015.gada 31.marta, kad Eiropā tiks atcelta piena kvotu sistēma.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja pieprasa Zemkopības ministrijai (ZM) "ārkārtīgi steidzami" meklēt atbalstu citās valstīs un demonstrēt "stingru, pārliecinošu pozīciju" 17.februāra un 18.februāra Ministru padomē, lai novērstu iespējamās soda naudas Latvijas piena ražotājiem.

Tikšanās laikā tās dalībnieki akcentēja gan to, ka soda naudas visnegatīvāk skars tieši jaunos lauksaimniekus, kuri ražošanu sākuši nesen un kuriem nav pietiekošas finanšu rezerves kvotu pirkšanai, vai soda naudu maksāšanai, bet kuri veidos Eiropas lauksaimniecības nākotni, gan vairumu jauno valstu (Latviju, Igauniju, Poliju), kurām pirms iestāšanās ES bija novājināta piena lopkopība, bet patlaban nozarē ir notikušas ievērojamas strukturālas pārmaiņas.

Sarunās ar EK augstākajām amatpersonām tika pausts skaidrs signāls, ka piena reforma bija pārāk smags jautājums un patlaban, ja vien nenāk pietiekoši stingri signāli no dalībvalstīm, nav politiskās vēlmes atvērt diskusijas par šo jautājumu. Par pietiekoši stipru signālu tiek uzskatīts pieprasījums no ES dalībvalstu vairākuma. Tādēļ tuvākās nedēļas laikā gan no lauksaimnieku organizāciju, gan dalībvalstu ministriju puses notiks aktīvas sarunas un koalīcijas partneru meklēšana.

Patlaban 11 valstu 19 lauksaimnieku organizācijas ir parakstījušas kopīgu vēstuli, kurā lūdz meklēt risinājumus tam, ka šajās valstīs iziešana no piena kvotu režīma radīs problēmas.

Lēmums par piena reformu Eiropā tika pieņemts 2006./2007.gadā un paredz piena kvotu izbeigšanos pēc 2015.gada 31.marta. Lai palīdzētu piena nozarei pakāpeniski pielāgoties brīvajam piena tirgum, reforma paredzēja ikgadēju kvotas pieaugumu, izņemot pēdējo kvotas gadu. Patlaban, kad pieprasījums pēc piena produktiem visā pasaulē ir pieaudzis un piena cenas ir necerēti augstas, ir neloģiski pēdējā piena kvotu gadā neturpināt pakāpenisko piena ražošanas pieaugumu Eiropā.

Ja netikšot atrasti kompromisi un iepriekšējie lēmumi netiks koriģēti, tad divos gados soda naudās no Eiropas, tostarp Latvijas, piena sektora tiks izņemti līdz pat 500 miljoniem eiro, kurus varētu ieguldīt sektora attīstībā un konkurētspējas palielināšanā, tostarp apgūstot strauji augošos Āzijas tirgus, skaidro ''Zemnieku saeimā''.

Vakar, 5.februārī, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Dzelzkalēja kopā ar deviņu valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem tikās ar augstākajām Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām - Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čološa biroja vadītāju Georgu Hausleru un "DG Agri" direktoru Hermanu Versteijlenu, lai paustu savu nostāju par piena politikas "mīksto piezemēšanos".

Komentāri 1

līdaka

Kurš tad ir vainīgs, ja draud sods? Nevajag ne slaukt, ne strādāt, bet prasīt, lai tik maksā pabalstus. Kā pabalstu saņem, tūlīt to izlaid caur pūsli un prasi atkal, un tev dos! Ja nedos to, kas tev pienākas par nestrādāšanu paaudžu paaudzēs, tad aizņemies kādu latu, ko tūlīt izlaid caur pūsli, un ej ārdīties un ālēties uz pilsētas sakopšanas vietu, traucē strādāt tiem durakiem, kuri nesaprot, ka nav nemaz jāstrādā, lai gadu gadiem saņemtu naudu par nestrādāšanu. Tad atbrauks policija un tevi aizvedīs mājās, lai tev, caur pūsli izlaidušam pēdējo santīmu, nav mājās jāiet kājām.

Vienalga ej un prasi, lai tev dod, bet, ja nu vairs nedod, tad raksti sūdzības uz ministrijām, prezidentiem, Romas pāvestam un tad tu redzēsi, ka tie, kuri tev par nestrādāšanu un ālēšanos atteicās maksāt pabalstus, tagad, uz ceļiem nometušies, mutītes atplētuši, tev atvainosies, iedos to, ko prasīji, piešķirs mazturīgā un diskriminētā statusu un vēl izmaksās kompensācijas.
(Tāds ir mans secinājums pēc Gunas Mikasenokas publikācijas 2014.gada 7.februāra laikrakstā "STABURAGS" un pēc vairāk kā 20 gadu novērojumiem un piedzīvotā mūsu Latvijā).

pirms 4 gadiem, 2014.02.07 15:09

Latvijā un pasaulē