Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arī valsts amatpersonu bezdarbību ūdens nepiedod

Laikrakstā izlasīju reportieres Sandras Pumpures rakstu “Ūdens pārgalvību nepiedod” un radās vēlēšanās parunāt par šo problēmu.

Tuvojas vēlēšanas, dažnedažādas partijas un apvienības sacer un stāsta pasakas, bet nevienai no tām nav konkrēta, reāla plāna, kuru īstenojot varētu mūsu valstiņā kaut ko uzlabot, jo — “kapitālismā nav vajadzīgs valsts attīstības plāns, kapitālismā visu nosaka tirgus”! Bet, lūk, strādājot bez plāna un konkrēta mērķa, par visu tikai pavirši vāvuļojot un visu reformējot, esam nonākuši tur, kur esam.
Par slīkšanas problēmu. Ne vienmēr, bet pa lielākajai daļai cilvēki un jo īpaši bērni noslīkst tāpēc, ka neprot peldēt. Pēc glābšanas dienesta ziņām, šogad jau ir noslīkuši ap 100 cilvēku, kuru vidū vismaz astoņi bērni. Un ne jau visi pieaugušie bija alkohola reibumā vai ārkārtīgi pārgalvīgi, kā bieži mēdz uzskatīt. Nereti noslīkšanas cēlonis ir neprasme peldēt vai nepietiekama spēja ilgstoši peldēt. Tāpēc bērniem jāmāca peldēt, līdzko viņi ir iemācījušies staigāt, jo uz zemeslodes ūdens ir vairāk nekā sauszemes.
Es nekādi nevaru saprast, kā var būt tāda situācija izglītības sistēmā, ka sporta skolotājiem nav paredzēts bērniem mācīt peldēt? Protams, vajag mācīt arī skriet, lēkt, mest šķēpu un disku vai bumbu grozā, bet tas viss ir mazāk svarīgs salīdzinājumā ar peldēšanu.
Ja nepratīs darboties nevienā no šiem sportaveidiem, tas bērna dzīvību neapdraudēs, bet, ja nepratīs peldēt, tad ļoti bieži sekas var būt traģiskas. Un, galvenais, laba peldētprasme var glābt dzīvību ne tikai pašam, bet arī citiem, jo parasti jau cilvēki noslīkst citu acupriekšā, bet viņi, paši neprazdami pietiekami labi peldēt, nespēj slīcēju izglābt. Zinu vairākus tādus gadījumus. Arī pats savulaik esmu strādājis glābšanas dienestā uz ūdeņiem un redzējis gan noslīkušus bērnus, gan pieaugušos.
Bet līdz šim brīdim peldēšanas apmācība nav sporta stundu programmā, kaut gan dažādu partiju izglītības ministres jau gadiem ilgi reformē un reformē izglītības sistēmu, kamēr esam galīgi noreformējušies. Aizkrauklē ir pat peldbaseins, kuru rajona vadības “tirgus ekonomikas” vai neprasmes un neapdomības dēļ (tāpat kā savulaik stadionu) savā īpašumā ieguva privāts “biznesmenis”, un tagad baseins pamazām grūst neizmantots, bet pilsētas skolās peldēšanas stundu nav, un nav arī nevienas izglītības ministres vai ministra, kas sacītu, ka tādas stundas skolās vajadzīgas.
Es jau sen nepiedalos vēlēšanās, jo nav jau par ko vēlēt, visās vēlēšanās ir tikai vieni un tie paši jau smakojošie vēži, kas, lai izskatītos mazliet svaigāki, bieži maina kulītes, bet kustības virzienu jau viņi nemaina — kā “māva”, tā “mauj” atmuguriski, jo uz priekšu virzīties nemaz neprot.
Rakstu par šo tēmu jūsu laikrakstā tāpēc, ka varbūt, izlasot to, radīsies kāda partija vai apvienība, kas bez tukšas vāvuļošanas mēģinās darīt kaut ko konkrētu, lai uzlabotu situāciju mūsu valstī vismaz šajā jomā un pasargātu daudzus mūsu bērnus un pieaugušos no bojāejas. Ūdens mūsu valstsvīru neizdarību un paviršību nepiedod!

Lietotāju raksti