Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Arvien biežāk gājēji cieš ceļu satiksmes negadījumos, kurus izraisījuši nenoskaidroti vai neapdrošināti transportlīdzekļi

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013.gadā salīdzinājumā ar 2012.gadu par 70% pieaugušas no Garantijas fonda izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem. Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, diemžēl gājēju un autovadītāju izpratne par redzamību uz ielām atšķiras. Gājēji uzskata, ka tie tiks pamanīti neatkarīgi, cik tālu atrodas transportlīdzeklis, neatkarīgi, cik apgaismotas ir ielas, kā rezultātā notiek negadījums, savukārt autovadītāji krīt panikā un mēdz aizbraukt no notikuma vietas. Turklāt gadās, ka šādas situācijas gājējam beidzas ne tikai ar traumām, bet pat letāli.

Saskaņā ar OCTA likumu, gadījumā, ja CSNg cietis gājējs, un tā darbībā nav konstatēti Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs atlīdzina gājējam radītos zaudējumus, tajā skaitā ar ārstēšanu, rehabilitāciju saistītos izdevumus, kā arī tiek kompensēti nesaņemtie ienākumi pārejošas darbnespējas gadījumā. Arī gadījumā, ja CSNg ir izraisījis transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav spēkā esošas OCTA polises, vai arī tas pēc CSNg no notikuma vietas aizbrauc, un gājējs vai liecinieki nav paspējuši pamanīt transportlīdzekļa numura zīmi, cietušajam gājējam nodarītie zaudējumi tiek kompensēti no OCTA Garantijas fonda tieši tādā pat kārtībā, kā tas tiktu darīts, ja CSNg izraisījušais transportlīdzeklis būtu zināms un tam būtu spēkā esoša OCTA polise.

„LTAB vienmēr ir uzskatījis par savu prioritāti cīnīties pret neapdrošinātu transportlīdzekļu izmantošanu ceļu satiksmē, jo praksē ir pierādījies fakts, ka šādiem transportlīdzekļiem mēdz būt virkne citu pārkāpumu, kā piemēram, nav izieta tehniskā apskate, netiek ievērots atļautais braukšanas ātrums u.c. Tas arī nereti kalpo par iemeslu tam, ka, izraisot CSNg, transportlīdzekļa vadītājs rīkojas bezatbildīgi un aizbēg no notikuma vietas”, informē Juris Stengrevics.

LTAB dati liecina, ka pērnajā gadā par iepriekšējos gados notikušiem CSNg, un to rezultātā nodarītiem zaudējumiem cietušajām personām no Garantijas fonda izmaksāti 28 683 eiro, no kuriem 15% ir izmaksāti CSNg iekļuvušiem gājējiem. Savukārt valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo personu ārstēšanu un izmaksātajiem pabalstiem ir atlīdzināti 284 275 eiro, no kuriem 54 138 eiro ir iztērēti avārijās cietušo gājēju ārstēšanai un izmaksāto pabalstu kompensācijās.

„Lai gan nav nekādu šaubu, ka cietušajiem gājējiem ir jāsaņem atlīdzība par tiem nodarītajiem kaitējumiem, es tomēr vēlētos vērst uzmanību, ka gājēji nereti uzvedas pārdroši un paši kļūst par katalizatoru avārijai. Piemēram, diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām pārvietojas pa brauktuvi vai ceļa nomali bez atstarotājiem vai arī ceļš tiek šķērsots neatļautā vietā. Tāpat maldīgi tiek noteikts, cik lielā attālumā no gājēja atrodas transportlīdzeklis un ar kādu ātrumu tas pārvietojas. Nemaz nerunājot par tādām neloģiskām situācijām, kad gājējs ielas vidū pastaigājas būdams stiprā alkohola reibumā vai pēkšņi nolemj mainīt kustības virzienu. Nereti praksē nākas sastapties ar gadījumiem, kad, izskatot piemēram, cietušā pieteikumu un tam pievienotos atlīdzību lietā esošos dokumentus, nākas secināt, ka gājējs uz ielas vai ceļa uzvedies absolūti neatbilstoši, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, pie kam atsevišķos gadījumos pat ļoti rupji. Šādas situācijas diemžēl ir sastopamas un tās noved ne tikai pie avārijas, bet var gadīties arī pie letālām sekām, kas rada ne tikai materiālos zaudējumus, bet arī dziļas morālas ciešanas, jo neatkarīgi vai avārija ir izraisīta autovadītāja vainas dēļ vai nē, sadzīvot ar situāciju, ka gājis bojā ir cilvēks, nekad nav viegli. Tāpēc es aicinu arī gājējus cienīt citus ceļu satiksmes dalībniekus, tumšajā diennakts laikā izmantot atstarojošus elementus, šķērsot ielu tikai atļautajās vietās, kā arī ievērot citus ceļu satiksmes noteikumus. Tādā veidā pasargājot kā sevi, tā citus satiksmes dalībniekus no traģiskām sekām”, skaidro Juris Stengrevics.

Lietotāju raksti