Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bez mākslas priekšmetiem nav iespējama vispusīgas personības izveide 4

Atklātā vēstule
Latvijas masu medijiem
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim

Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus (2013), pasaules koru Olimpiādi (2014) Rīgā, kā pārsteigums atklājas Latvijas IZM sagatavotais dokuments MK noteikumu projekts "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem" 26. pielikuma saturu (iesniedzējs Izglītības un zinātnes ministrija, projekts VSS-1078) grozījumiem.

Latvijas mūzikas skolotāji, vecāki un skolēni un iepretim dažu „IZM speciālistu” kārtējais „darbs” mūzikas izglītības un vispār mākslas priekšmetu izglītības sagraušanā. Apbrīnas vērts ir IZM speciālistu mērķtiecīgums šajā jomā – 1992. gadā mācību priekšmetu „Mūzika” atcēla vidusskolās, tad mācību priekšmets „Koris” tika izņemts no skolu mācību stundu saraksta, iekļaujot to interešu izglītības sadaļā, tagad jaunajā projektā mūzikas stundu skaita samazinājums 1.-6.klasēs par 50%.

Mākslas priekšmetiem – mūzikai, vizuālajai mākslai – viena stunda nedēļā! Bez mākslas priekšmetiem nav iespējama vispusīgas personības izveide. Ar vienu stundu nedēļā nebūs iespējams pat radīt priekšstatu par kultūras norisēm gan Latvijā, gan Eiropā, kur nu vēl to padziļināti apgūt.

Latvijas Dziesmu svētki (gan pieaugušo, gan skolēnu) ir iekļauti UNESCO starptautiskā nemateriāla mantojuma aizsardzības programmā un Latvijas valsts ir uzņēmusies to aizsargāt un saglabāt. Samazinot mūzikas stundu skaitu, tiks apdraudētas Dziesmu svētku tradīcijas. Kas notiks ar mūsu nozīmīgāko kultūras mantojumu – Latvijas Dziesmusvētkiem, ar kuriem lepojamies un rādām cittautu viesiem, ja skolēniem nepieciešamā vecuma posmā netiks izkopta dziedātprasme? Vai cilvēki, kas nosaka veselu paaudžu attīstības iespējas, līdz ar to tautas intelektuālās attīstības līmeni, zina, ka a cappella dziedāšanas pamatā ir izveidota fonemātiskā un muzikālā dzirde, ko var bērniem attīstīt līdz 9 – 11 gadu vecumam un vēlāk to izdarīt vairs nav iespējams? Vai viņi zina šo pasaules atzīto neirologu (C.Berry, K.A.Ericsson, H.Gardner u.c.) zinātnisko atziņu? Vai saprot tās nozīmi? Esam pārliecināti, ka īstenojot šo IZM projektu tiks iznīcinātas saknes Dziesmu svētku nepārtrauktībai un saglabāšanai, jo koncertu, kur 15 tūkstoši dalībnieku Mežaparka estrādē dzied tikai vienbalsīgi, nevarēs vairs saukt par Dziesmu svētkiem.

Kā sagatavotais projekts „Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem” VSS – 1078 un MK noteikumu projekta 26. pielikums respektē (vai varbūt atceļ?) šo patiešām būtisko pasaules attieksmi pret mūsu tautas kultūras vērtībām? Kāpēc tik svarīgu, nozīmīgu lēmumu izstrādē nav iesaistīta sabiedrība un speciālisti, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Mākslas akadēmijas un citu augstskolu nozares mācību spēki, Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu Mūzikas skolotāju asociācija un Latvijas Pedagogu dome?

Ar 1992. gadu Latvijā ir izstrādāta bērnu un jaunatnes mūzikas uztverei un vispārējās dzirdes attīstībai noteikta pedagoģiski un metodiski pārdomāta sistēma. Izjaucot doto mācību un mācīšanās standartu un mācību materiālu apjomu, Valsts atkal tērēs līdzekļus jaunai „reformai”- jauniem mācību standartiem, programmām, mācību grāmatām.

Uzskatām, ka bez profesionālu speciālistu un zinātnieku pamatojuma nedrīkst pieļaut skolu direktoriem izvēlēties mācību priekšmetu sadali. Vai nav jau pietiekami daudz pieļautas kļūdas ar pārsteidzīgiem, nepamatotiem un praksē nepārbaudītiem lēmumiem (piemēram, „vadlīniju” apmācība, kuru ieviesa 1992. gadā un atcēla 1997. gadā)?

Tā kā katru sagatavoto lēmumu veic konkrētas personas, lūdzam Izglītības ministru darīt sabiedrībai zināmu to cilvēku uzvārdus, kas veidoja šo projektu.

Komentāri 4

Inka

Astoņgadīgajās, deviņgadīgajās skolās obligāti jābūt kora dziedāšanai un glītrakstīšanai. Šie priekšmeti veido cilvēka kārtīgumu un akurātumu.

pirms 7 gadiem, 2012.11.06 13:50

Pinka

Pilnīgi piekrītu. tas ir absurds, ka skolās nav vairāku stundu tieši ar mākslas priekšmetiem. Krāsa, forma melodija, kustība- tas viss veido garīgi bagātu personību.

pirms 7 gadiem, 2012.11.06 23:01

Atmiņa

Senāk skolotāju institūtā mācoties obligāti bija jāapgūst vijoļspēle un iegūtā prasme jālieto vai katrā stundā - lūk cik liels spēks tika piedēvēts mūzikai, tagad - padzied reizi nedēļā stundiņu un miers!

pirms 7 gadiem, 2012.11.07 17:01

Koko

Pilnīgi piekrītu, ka kora dziedāšana jāiekļauj stundu sarakstā un skolotājam, kas darbojas ar kori, ARĪ ATTIECĪGI JĀMAKSĀ. Un nav pieļaujama regulāra dziedāšana pie fonogrammām. Bērniem jāiepazīst latviešu kultūras tradīcijas no pašām saknēm.

pirms 7 gadiem, 2012.11.12 14:07

Lietotāju raksti