Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cēlus mērķus aprij alkohols

Izlasot 2007. gada 28. decembra “Staburagā” redakcijas sleju “Cēlu mērķi “aprij” ikdiena”, radās vēlme par šo tēmu izteikt arī savas domas.

Vajadzētu zināt, cik no tiem 70 procentiem trūcīgo Latvijas iedzīvotāju nav alkoholiķi un sliņķi? Cik procentui strādājuši, lai uzlabotu dzīvi? Tad droši varētu teikt, ka trūcīgo ir daudz mazāk, kādu 10 procentu.

Es, pensionārs, uzturu trūcīgu pāri, jo izaudzēju dārzeņus un ogas, mežā salasu sēnes. Ļaunākais tas, ka viņi nepriecājas par bezmaksas dzīvokli, bezmaksas uzturu un apģērbu, bet katru rītu dzenas pēc “sīvā”, ko vajag litriem. Ko tādiem vēl palīdzēt? Tie kam ir bērnu nauda, nodzer arī to. Kurš domā par maizi un kurš par pudeli? Un dzērājšoferi? Cik cilvēku viņu dēļ jau kapos? Kādas ciešanas ģimenēm! Tagad atturībniekiem būtu jāstrādā dubulti, lai palīdzētu “trūcīgajiem”.
Jaunais prezidents ir kā varonis, bet vai redzam, kādu nolaistu valsti viņš saņēma? Pils pussabrukusi, rezidence “brēc” pēc remonta — tas tikai viens piemērs. Vajadzīga inventarizācija visās nozarēs!

Par “Jauno laiku” Šlesers pareizi pateica: “Kāpēc strādāt, ja labāki ir nedarīt?”. Kur viņu rūpes par valsti? Godmanis viņus neatlaidīgi aicināja, bet veltīgi. Tā bija arī prezidenta vēlēšanās. Pretēji viņiem Kalvītis ir cienījams, kaut pūļa lamāts, bet valstisko atbildību nezaudēja.

Lietotāju raksti