Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Cenu pētījums Baltijas valstīs: Latvijā pārtikas cenu pieaugums līdzīgs kā kaimiņvalstīs

Pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei gada laikā visvairāk ir pieaugušas Igaunijā, palielinoties par 4.3%, savukārt, vismazāk Lietuvā - par 3.2%. Pēc eiro ieviešanas Latvijā pārtikas groza izmaksas ir kāpušas par 4.1%, secināts Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājumā, ko Swedbank Baltijas valstu Privātpersonu finanšu institūti veic otro gadu pēc kārtas.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka Baltijas galvaspilsētu lielveikalos 2014.gada februārī pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei, tāpat kā pērn, visaugstākās ir bijušas Latvijā - 332 EUR, un viszemākās Lietuvā - 289 EUR, savukārt Igaunijā tās sasniedza 318 EUR. Lai gan pārtikas cenas pieauga visās trīs Baltijas valstīs, rēķinot uz pārtikas grozā iekļauto produktu klāstu un daudzumu, izdevumi ir kāpuši minimāli. Lietuvā pārtikas groza izmaksas četru cilvēku ģimenei palielinājās par gandrīz 9 eiro mēnesī, Latvijā par 13 eiro, bet Igaunijā par 13.2 eiro mēnesī.

"Latvijas iedzīvotāju bažas par krasu pārtikas cenu pieaugumu eiro ietekmē pagaidām nav apstiprinājušās: cenu pieaugums ir tuvs kaimiņvalstīm. Vienlaikus pētījuma pārtikas groza cenu pieaugums ir augstāks nekā statistiskā pārtikas cenu inflācija un labi parāda, kā individuāla produktu izvēle liek mājsaimniecībām atšķirīgi izjust cenu kāpumu”, secina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa.

Saskaņā ar pētījuma datiem tieši Latvijas mājsaimniecībām pārtikas iegādei nākas iztērēt lielāko daļu no to rīcībā esošajiem ienākumiem. No ģimenes ienākumiem, kurus veido abu pieaugušo nopelnītā vidējā alga galvaspilsētā un ģimenes valsts pabalsts, mājsaimniecība Latvijā uz pārtiku tērē 27%, Lietuvā - 24% un Igaunijā - gandrīz 18% no kopējā ģimenes budžeta. Lai gan ģimenes vidējie ienākumi gada laikā auguši visās trīs Baltijas valstīs (Igaunijā par 6.5%, Latvijā par 7.7%, bet Lietuvā par 4.6%), izdevumi par pārtikas grozu kopējā budžetā samazinās knapi par procentpunktu.

„Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu izdevumu daļas mazināšanās mājsaimniecību budžetos ir vēlamais scenārijs. Pagaidām pārtikas izdevumi paņem ģimeņu ienākumu lauvas tiesu, tādēļ ietaupīšana uz tiem spēj nozīmīgi ietekmēt budžeta sabalansēšanu”, saka A.Kauliņa.

Līdzīgi kā pagājušajā gadā, pārtikas groza izdevumu lielākā daļa, apmēram 35%, ir gaļas un zivju produkti,  aptuveni 16% no pārtikas groza izmaksām veido maize un graudaugi, tikpat piena produkti, dārzeņi - 13% un vienu desmito daļu - augļi. Salīdzinot pārtikas cenas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, vislielākās atšķirības atrodamas gaļas, zivju, dārzeņu, maizes, un graudaugu cenās. Savukārt, gada laikā visvairāk augušas piena produktu un dārzeņu cenas visās Baltijas valstīs.

Līdztekus tam, ka optimālais pārtikas grozs visdārgākais ir Latvijā, latvieši arī visvairāk izmanto veikalu akcijas un atlaides, lai ietaupītu. Saskaņā ar pētījumu kompānijas Nielsen datiem, ar atlaidēm pārdoto produktu daļa Latvijā ir 41%, kamēr Lietuvā 38% un Igaunijā 33%.
„Pētījums rāda, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs gatavi pielikt pūles, lai meklētu un pirktu produktus ar atlaidēm. Vairāk nekā puse no pircējiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā iepērkoties piemeklē preces ar atlaidēm. Tomēr, kaut arī ievērojamu daļu naudas var ietaupīt, izmantojot atlaides, nedrīkst aizmirst par atbildīgu iepirkšanos. Preces nevajadzētu iegādāties tikai tāpēc, ka tās maksā mazāk nekā parasti, tādējādi ietaupīšanas vietā radot neplānotus izdevumus", saka Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā.

Lietotāju raksti