Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Degvielas cenu pieaugums palielinās inflāciju

No 2008. gada 1. janvāra stājās spēkā likuma grozījumi par akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu. Degvielas tirgus eksperti atzīst, ka noteiktās likuma izmaiņas degvielas cenu kāpumu var veicināt vidēji par 2 santīmiem litrā, un Latvijas “pārkarsušās” ekonomikas kontekstā tas var sekmēt jaunu inflācijas vilni.

"Degvielas cenu palielināšanās par 2 santīmiem litrā būtu objektīvs kāpums, bez tirgotāju spekulācijām vai degvielas cenu kara iezīmēm. Šobrīd grūtākais uzdevums gan ir pircēju psiholoģiskā sagatavotība cenu kāpumam," informē Jānis Riekstiņš,  degvielas tirgotājfirmas "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

J. Riekstiņš turpina: "Lai raksturotu aktualitātes degvielas tirgū, pirmkārt, jāsāk ar dažiem faktiem par degvielas tirgu 2007. gadā un jāatzīst, ka pērn esam saudzēti. 2007. gada lielāko daļu varējām rēķināties ar konstantām degvielas cenām, un tikai gada otrajā pusē līdz ar situācijas saasināšanos naftas ieguves reģionā naftas cenas pasaules biržās piedzīvoja jaunas svārstības. Jāņem vērā, ka stabilitāte pasaules naftas tirgū pozitīvi ietekmē ne tikai pircēju maciņus un ekonomiku kopumā, bet arī degvielas nozares biznesa vidi, ļaujot uzņēmējiem vadīties pēc izvirzītajiem mērķiem un investēt izaugsmē."
    
Lai kā mums gribētos prognozēt degvielas cenas ilgtermiņā, tas nav iespējams, jo Latvijas degvielas tirgus ir piesaistīts pasaules naftas cenām. "Analizējot degvielas tirgu Latvijā, esmu secinājis, ka patērētājiem saikne ar starptautisko tirgu ir ne tikai vispārzināma, bet viņi aizvien drošāk tai uzticas. Tajā pašā laikā iezīmējas jauna tendence - jebkurš blakusfaktors, kas arī veicina degvielas cenu kāpumu, tiek uztverts ar bažām.
    
Diemžēl tam ir arī loģisks pamatojums, jo, kaut arī akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana ir saistīta ar pieņemtajiem Eiropas Padomes direktīvas noteikumiem, situācija jāvērtē kontekstā ar vietējā tirgus īpatnībām un ekonomisko stabilitāti. Pēc jaunākajiem datiem, inflācija Latvijā 2007. gada novembrī sasniedza 13,7%, un runas par ekonomikas “sakaršanu” ir ne tikai pamatotas, bet iezīmējas arī jauni signāli, kādas sekas piedzīvosim, attīstības tempiem samazinoties.
    
Šajā kontekstā varu atzīt, ka Latvijas ekonomikai 2008. gada 1. janvāris kā akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas termiņš nav vērtējams pozitīvi, jo degvielas cenu pieaugums dos jaunu iemeslu inflācijas kāpumam. Lai arī oponenti iebilst, norādot, ka  plāna realizācijas atlikšana varētu tikai saasināt situāciju nākotnē, manuprāt, šobrīd ar visiem iespējamajiem instrumentiem būtu jāstabilizē Latvijas ekonomika, saglabājot mērenību, un tikai tad var runāt par jaunu un pamatotu cenu kāpumu."
    
Vienlaikus J. Riekstiņš kā viens no tirgus dalībniekiem, kas lielu daļu degvielas uzpildes staciju lokalizējis Latvijas Austrumu reģionā, pierobežā, izsaka bažas par vietējo degvielas tirgotāju spēju konkurēt ar no kaimiņvalsts ievesto degvielu. "Nebūtu pareizi pievērt acis un ignorēt Latvijas robežu ar Krieviju, jo diemžēl joprojām ir spēkā pierobežas fenomens. Tā ir nelegālā degviela un tās īpatsvara palielināšanās, reaģējot uz notikumiem Latvijā. Jāņem vērā, ka Krievijā degvielas cenas būs vidēji par trešdaļu zemākas nekā Latvijā, un tieši krasā cenu atšķirība ir iemesls, kāpēc cīņa ar nelegāli tirgoto degvielu ir tik kūtra un nedod vērā ņemamus rezultātus. Pieņemot jaunu nodokļu slogu, vienlaikus ir jārisina arī jau esošie draudi, kas var negatīvi ietekmēt vietējos tirgotājus. Jau pieminētā “pelēkās” degvielas tirdzniecība ir viens no šādiem draudiem."

Lietotāju raksti