Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Dieva iedvesmas svētki

Vasarsvētki kristietībā ir Svētā Gara svētki, kā arī kristīgās draudzes dibināšanas diena, kas šogad ir vienā laikā ar Mātes dienu. Šos svētkus mēs svinam pavasarī, gaidot vasaru, tādēļ daudziem tie saistās ar vasaras sākumu, kad zeme un daba mostas.

Šīs asociācijas nebūtu gluži nepareizas,arī raugoties no kristīgās mācības viedokļa, jo viens no Svētā Gara apzīmējumiem kristietībā ir Dzīvudarītājs, kas gan neattiecas uz zaļojošo dabu, bet vispirms uz cilvēka sirdi. Gars ir tas, kurš atdzīvina mūsu sirdis, dod tām ticību, iedvesmu, mīlestību, kā arī attīra tās no visa ļaunā.

Cilvēki,kuri zina,kādi Bībeles notikumi no Jēzus Kristus dzīves tiek atzīmēti Ziemassvētkos un Lieldienās. Taču stāsts par Svētā Gara izliešanu pār apustuļiem Vasarsvētkos nav tik populārs. Varbūt tādēļ, ka par Dieva Garu ir grūti teorētiski spriest, kamēr neesam piedzīvojuši tā pieskārienu savai sirdij.

Neparastajā Vasarsvētku notikumā Svētais Gars deva mācekļiem spēju uzrunāt dažādus cilvēkus no dažādām tautām viņiem saprotamā valodā.

Šajos svētkos īpaši svarīgi atcerēties, ka kristīgā draudze ir veidota pēc ģimenes parauga – tajā Dievu mēs saucam par Tēvu, sevi — par Dieva bērniem,  viens otru — par brāļiem un māsām. Tikai šī ģimene ir daudz plašāka par mūsu  tuvāko cilvēku loku. Tieši Gars ir tas, kas ļauj tik dažādiem, nebūt ne pilnīgiem vai svētiem, cilvēkiem pulcēties kopā kā vienai draudzei, kopā lūgt Dievu un iedvesmoties mīlestības darbiem.

Varētu arī teikt, ka Vasarsvētki ir Dieva iedvesmas svētki. Šāda izpratne ir pilnīgi pretēja dažkārt dzirdētiem aizspriedumiem par kristiešiem kā cilvēkiem, kuri pilda grūtus Dieva likumus un baušļus vai nu bailēs no Dieva soda vai cerot saņemt kādas īpašas Dieva dāvanas. Taču pirmajos mācekļos un apustuļos mēs nebūt neredzam bailes vai liekulību, bet gan dedzīgu iedvesmu sludināt Dieva vārdu, dalīties priekā un Dieva Gara vadītiem būt kopā kā vienai draudzei, kā vienai ģimenei, tā saņemot svētību arī katrs savai ģimenei. Lai arī mēs zinām, ka ģimenē, tāpat kā draudzē, gadās problēmas, veidojot un kopjot savstarpējās attiecības, tomēr galvenais jautājums,ko es novēlu pārdomāt šajos svētkos,ir:  kur es gūstu spēku un iedvesmu grūtos brīžos? Par ko man ir vislielākais prieks? Vai arī mani iedvesmo svētais, labais un skaistais? Kā es pārvaru grūtības un veidoju attiecības ar Dievu un cilvēkiem – vai tas ir baiļu, dusmu un sāncensības vai mīlestības gars?

Lietotāju raksti