Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ietekmes uz aizsargājamām dabas vērtībām izvērtēšana ir obligāta 1

Dabas parks ”Daugavas ieleja” ir iekļauts Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju ”Natura 2000” tīklā, tātad, plānojot saimnieciskās aktivitātes šajā teritorijā, jāievēro atbilstošā likumdošana. Likuma ”Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 43. pantā teikts, ka ”paredzētajai darbībai, kas var būtiski ietekmēt ”Natura 2000” teritoriju, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, turklāt tas jādara neatkarīgi no tā, vai darbības plānots veikt īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai ārpus tās”. Savukārt Ministru kabineta noteikumos ”Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ”Natura 2000”” precizēta kārtība, kā jāveic paredzēto darbību ietekmes uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ”Natura 2000” novērtējums, kuru īstenošanai nav jāveic pilns ietekmes uz vidi novērtējums.

Kādi tad saimnieciskās darbības ietekmes uz ”Natura 2000” teritorijām izvērtējuma procesi ir ierosināti līdz šim? Ir vērtēta, piemēram, sešu dabai draudzīgu lauku tūrisma vasaras mājiņu izbūve makšķerēšanas un putnu vērošanas vajadzībām Babītes ezera piekrastē. Ir ierosināts izvērtēt dažu dzīvojamo māju projektus Latgales ezeru krastos, kā arī atpūtas un tūrisma kompleksu attīstību dabas parkos. Ir nolemts izvērtēt grants karjeru ierīkošanu un kūdras purvu izstrādi pat ārpus ”Natura 2000” teritorijām, ja vien ir bijušas bažas, ka šādas darbības var atstāt paliekošu ietekmi uz aizsargājamām dabas vērtībām.

Šādā kontekstā lēmums nepiemērot ietekmes uz ”Natura 2000” teritoriju novērtējumu SIA ”Akācija” gadījumā šķiet visai dīvains. Jaunais ražošanas cehs, kurā tiks intensīvi lietotas ķīmiskās vielas, plānots turpat četras reizes lielāks nekā esošais. Tas, protams, nozīmē arī krietni intensīvāku ražošanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Ražotnei paredzētā vieta ir ne tikai Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā — dabas parkā, Eiropas nozīmes aizsargājamajā teritorijā ”Natura 2000”, bet arī vēsturiskās Aizkraukles muižas kompleksā, kas ir vietējās nozīmes sena kultūras vieta. Pieredze rāda, ka veco muižu parkos, alejās un pat vecās ēkās bieži rodamas izcilas dabas vērtības, piemēram, aizsargājamās sikspārņu sugas, Eiropas Savienības prioritārā vaboļu suga — lapukoku praulgrauzis, kā arī dzeņveidīgie putni, kas iemīļojuši veco koku dobumus.

Aizkraukles muižas zonai piekļaujas nogāžu un gravu mežu komplekss, kas ir prioritāras nozīmes Eiropas Savienības biotops. Kopumā dabas parka ”Daugavas ieleja” nozīmīgākās vērtības ir senā un vizuāli krāšņā Daugavas ielejas kultūrainava, platlapju meži Daugavas ielejas un mazo pieteku ieleju stāvajās nogāzēs un gravās. Tie atbilst Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājamam biotopam, taču šo mežu vērtību palielina tajos augošais retais augs — lielā raganzālīte, dolomītu atsegumi, kaļķaini avoksnāji, kā arī lielā susura klātbūtne. Nozīmīga dabas vērtība ir arī bioloģiski vērtīgās pļavas terasēs un ielejas stāvajās nogāzēs, kurās aug aizsargājamo sugu augi — krustlapu drudzene un naudiņu saulrozīte.

Nekustamais īpašums ”Akācija”, kurā plānots celt ražošanas cehu, robežojas ar Ratupīti, kas turpat 800 m attālumā ietek Daugavā. Situāciju vēl neskaidrāku padara darbības pieteicēju nekorekti sniegtie ražošanas atkritumu apjomi (gadā — 40 kubikmetru notekūdeņu), kas atbilst vienas ģimenes mājsaimniecībai. Cik liels tad būs patiesais notekūdeņu daudzums un kur tie paliks? Vai kārtējo reizi, pavirši attīrīti, caur Eiropas nozīmes prioritāri aizsargājamiem biotopiem ieplūdīs mūsu likteņupē Daugavā un tālāk garām Rīgai jau tā piesārņotajā Baltijas jūrā?

Atbilstoši Eiropas Padomes Biotopu direktīvas 6. panta prasībām Latvijai jānodrošina aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgs aizsardzības statuss īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Tādēļ ir izstrādāta normatīvo aktu bāze, kas paredz, ka pirms potenciāli piesārņojošas saimnieciskās darbības sākšanas jāizvērtē tās iespējamais kaitējums dabai. Jāizstrādā arī alternatīvas darbības metodes, ja plānotais objekts tiešām ir tik valstiski un sabiedriski nozīmīgs, ka tā būvniecība tikai šajā konkrētajā vietā ir vienīgā iespēja glābt tautsaimniecību. 2005. gadā apstiprinātais dabas aizsardzības plāns dabas parkam ”Daugavas ieleja” neparedz rūpnieciskās un ražošanas zonas izveidi dabas parkā, senās Aizkraukles muižas kompleksā, tādēļ katra šāda iniciatīva būtu jāizvērtē individuāli, veicot ietekmes uz ”Natura 2000” teritoriju novērtēšanas procedūru saskaņā ar iepriekš nosauktajiem MK noteikumiem. Tās laikā iespējamā ietekme uz dabas vērtībām tiktu izvērtēta kompleksi, profesionāli un godprātīgi.

Komentāri 1

Kaimiņš

KUR BIja JŪSŪ [ natura] kad atļāvāt upes malā uzbūvēties Baumanim ,kurš kakĀ DAUGAVĀ ,UN RAUSTOT BAJĀNU ,TĒLO CIEMA BALTO TĒVU .

pirms 11 gadiem, 2008.09.16 00:59

Lietotāju raksti