Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kāpēc svinam Eiropas dienu 9. maijā?

Šogad 1. maijā apritēja četri gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Vai pamazām sākam pierast kopā ar citām valstīm svinēt Eiropas Savienības dzimšanas dienu? Vai tā patiesi ir līksma diena vai arī Eiropas diena ir simbols, kas mums maz ko izsaka un kad viens otrs pat nobirdina asariņu par Latvijas it kā zaudēto suverenitāti?

Palūkosimies uz šo jautājumu mazliet tuvāk un īpaši iztirzāsim pašu pirmo teikumu 1950. gada 9. maija Robēra Šūmana deklarācijā, ar ko viņš nāca klajā kā Francijas ārlietu ministrs, liekot pamatus šodienas Eiropas Savienībai.  

Šūmans rakstīja: "Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud.” Mūsu privātajā dzīvē mēs noteikti esam nonākuši situācijā, kad esam dilemmas priekšā — vai paļauties uz pašu spēkiem un virzīties uz priekšu, nesaucot citus palīgā, vai censties sarunāt palīgus, kas nodrošinās mērķa sasniegšanu?  

Ja, piemēram, ir runa par dārza sakopšanu vai ražas novākšanu, iespējams, ģimenes lokā tiekam galā saviem spēkiem. Bet, ja iedomājamies lielāku pasākumu — pamatu liešanu, sienu sliešanu vai jumta uzlikšanu jaunai ēkai, tad skaidri redzam, ka kopdarbībā ir spēks un drošība.

Mūsdienu Eiropas Savienība ir Šūmana un viņa idejas atbalstītāju "radošo pūļu" rezultāts. Pašreiz Eiropas Savienība apvieno 27 dalībvalstis un ir daudz spēcīgāka par tās aizsācēju — Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. Lisabonas līguma pieņemšana atvieglos tās pārvaldīšanu, vienlaikus dodot lielākas iespējas nacionālajiem parlamentiem paust savu gribu. Tas dos Eiropas Savienības pilsoņiem tiešu iespēju iesaistīties Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanā. Lai iesniegtu Eiropas Komisijai priekšlikumu par kāda tiesību akta projekta izstrādi, būs nepieciešams 1/500 daļas ES iedzīvotāju, tas ir, viena miljona Eiropas Savienības pilsoņu atbalsts.

Vai mūsdienu Eiropas Savienība ir "samērīga" atbilde "briesmām, kas mūs apdraud" šodien? Vai Kipra, Portugāle, Latvija vai Vācija spēj vienas konkurēt mūsdienu globālajā tirgū? Atbildei nav nepieciešama diskusija, jo ir skaidrs, ka neviena Eiropas valsts vairs nespēj stāties pretī lielajiem tirdzniecības konkurentiem. Eiropas mērogā skatoties, varam iedomāties to haosu, kas rastos, ja mēs būtu spiesti atjaunot robežkontroli un muitas tarifus Eiropas valstu savstarpējās attiecībās. Eiropas Savienība ir radījusi iespēju dalībvalstīm kļūt par lielāko eksportētājvalstu bloku pasaulē.

Eiropas Savienībā ir ieviests tā saucamais subsidiaritātes princips — lēmumi jāpieņem tautai vistuvākajā iespējamajā līmenī. Eiropas Savienība iesaistās gadījumā, ja dalībvalstis uzskata, ka nevar atrisināt problēmu saviem spēkiem. Ja raugāmies uz nepieciešamību kopējai enerģētikas politikai, cīņai pret terorismu vai globālām klimata pārmaiņām, mēs redzam, ka Eiropā un pasaulē ir arvien vairāk jautājumu, ko valsts viena pati nespēj risināt.
Tādēļ katram sev jāatbild, vai solidarizēsimies ar citām Eiropas Savienības valstīm, vai sadarbosimies? Vai arī ierausimies savā kaktiņā cerībā, ka šie jautājumi mūs neskars?

Mēs aicinām svinēt 9. maiju kopā ar pārējo Eiropu. Mēs uzsveram šo iespēju strādāt kopā, kā arī iespēju izvēlēties, kā vislabāk risināt nākotnes izaicinājumus - kopā.

Lietotāju raksti