Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Kas varētu notikt, ja atkārtotos 1931. gada pavasaris 1

Kādreiz es mācījos Seces sešklasīgajā pamatskolā kopā ar skolēniem, kam mājas bija Daugavmalā. Ziema bija sniegiem bagāta, braucām tikai ar zirga pajūgu. Daudziem ragavās bija lāpsta, lai vietām vieglāk tikt uz priekšu. Ar zirga pajūgu bija jāpārvieto viss — siens no meža pļavām, malka, milti no dzirnavām. Lauku mājām sniegs bija līdz logiem, ogukrūmiem tikai virsotnītes redzamas. Sniegu rakt nevarēja spēt, tādēļ ņēma zirgus palīgā: vienam zirgam sēž mugurā, otrs pavadā blakus, tā centās sniegu nomīdīt, saplacināt.

Tanī laikā slēpes bija retums, bet citādi nevarēja pārvietoties. Kādas paši prata, tādas izgatavoja. Toreiz par Baltkrieviju informācija bija ļoti trūcīga, tomēr kaut kādas ziņas bija. Tur ļoti daudzas sādžas bija pilnībā ieputinātas un bez sakariem.
Kas notika pie mums pavasarī? Tas kavējās, bet tad nāca ar lielu siltumu. Daugavā ledus izgāja normāli, jo toreiz uz Daugavas spēkstaciju nebija. Ledus iepeldēja jūrā bez traucējumiem. Tālāk notika neticamais, jo Daugavā ūdens līmenis nepārtraukti cēlās, apmēram 10 — 12 diennakšu, un tad sasniedza tādu līmeni, ka visas mājas tuvāk upei applūda. Pa Daugavu peldēja koki, kas bija izskaloti, nolauzti, arī baļķi, kas nebija nostiprināti.
Pa upi peldēja pat guļbūves un šķūnīši, tikai daļēji sagruvuši, salmu jumtiem. Tie bija no Baltkrievijas, jo Latvijā salmu jumtu bija samērā maz. Arī Koknesē pali nodarīja lielu postu. Pie pārceltuves bija sens krogs, kurā dzīvoja vairākas ģimenes, arī doktorāts bija apdraudēts. Daugava otrreiz izgāja no krastiem 1951. gada pavasarī, bet tad uz neilgu laiku, jo ledus sadambējās pie Zīles kalna, nedaudz lejpus Koknesei. Ledus veseliem kalniem bija sadzīts upes krastos. Pie pārceltuves Kokneses pusē vecajā kroga ēkā bija veikals, un tam virs loga bija atzīmes, cik augstu ūdens līmenis bija 1931. gadā un 1951. gadā. Starpība bija ļoti maza, ap 10 centimetru. Vasarā, kad atbrauca ekskursanti, viņi neticēja, ka upē bijis tik augsts ūdens līmenis. 1951. gadā arī lielais Pērses tilts bija apdraudēts, bet tomēr izturēja, kamēr to saspridzināja sakarā ar Pļaviņu HES celtniecību.
Jaunjelgavā 1931. gadā applūda lielākā daļa pilsētas, pa dažām ielām brauca ar laivām, lai tiktu savās mājās, bet visvairāk Jaunjelgavu nopostīja, kad bija uzcelta Ķeguma HES, jo dambis neizturēja.

Komentāri 1

Manfreds

Līdzīgi var būt arī šogad, bet ir citi apstākļi. Pirms nedaudziem gadiem arī bija baigais sniegs un domājām, ka būs plūdi - jo- majo, bet nekā, liekas, ka izkūpēja. Kas ir īpatnēji? Ir tas, ka gandrīz 2 mēnešu garumā nav bijis atkušņa. Tādu ziemu kopš piecdesmitajiem gadiem neatceros. Tās ļurbīgās ziemas qan bija līdz kaklam, kad naktī pusmetrs sniega uzkrīt, pa dienu nokūsts, atkal uzkrīt, atkal nokūst u.t.t.

pirms 9 gadiem, 2010.02.12 16:05

Lietotāju raksti