Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Mīlestības svētki

Saulainajās pavasara dienās, kad daba pēc garās ziemas modusies, viss sazaļojis un ievas kaisa ielās ziedlapiņu balto sniegu, mēs atzīmējam Mātes dienu. Vai Mātes diena , ko svin maija otrajā svētdienā, ir tikai kārtējais komerciālais triks, kas izgudrots, lai piespiestu mūs pirkt dāvanas un ļautu nopelnīt tirgotājiem un ražotājiem? Cilvēkus šajā dienā tomēr nepārņem dāvanu pirkšanas “drudzis”, kā tas notiek citos svētkos. Mātes diena asociējas ar mīlestību, labestību, dzīvības sākumu un pavasari.

Māte ir godināta jau kopš seniem laikiem. Grieķiem un romiešiem bija tradicionāli pavasara svētki, kas bija veltīti mātes aizgādnei. Viduslaiku Anglijā baznīcās svinēja Mātes svētdienu — mātēm pasniedza nelielas dāvaniņas vai "mātes kūku". Mātes dienas svinēšanu iedibināja amerikāniete Anna Rīsa Džārvisa. Viņa sāka vēstuļu rakstīšanas kampaņu, lūdzot garīdzniekus, uzņēmējus un kongresmeņus atbalstīt viņas ideju iedibināt nacionālo Mātes dienu. Pirmo reizi Mātes diena svinēta 1908. gada 10. maijā, kad Anna par godu šiem svētkiem baznīcās organizēja dievkalpojumus. Šajos dievkalpojumos sākās tradīcija piespraust apģērbam sarkanu neļķi, ja cilvēkam māte ir dzīva, un baltu — ja māte ir mirusi. 1913. gadā ASV prezidents Vudrovs Vilsons Mātes dienu pasludināja par oficiāliem ASV nacionālajiem svētkiem.                 

Latvijā 20. un 30. gados atzīmēja Ģimenes un mātes dienu. Pēc neatkarības atgūšanas Mātes dienu pirmo reizi oficiāli svinēja 1992. gadā. Tolaik mācījos pamatskolā un atceros, kā darbmācības stundās gatavojām dāvanas savām māmiņām — meitenes izšuva sedziņas, lēja sveces, bet zēni darināja koka karotes vai virtuves dēlīšus. Klasē mācījās kāds zēns, kuram nebija, ko sveikt šajā dienā, viņu audzināja vectēvs. Zēna māte bija gājusi bojā nelaimes gadījumā. Mēs, visa klase, audzinātājas mudināti, Mātes dienā devāmies nolikt ziedus uz klasesbiedra mātes kapu kopiņas. Tad sapratām, ka neviens taču nav mūžīgs, arī māte — vismīļākais cilvēks pasaulē.
Interneta portāla diskusijā kāda meitene rakstīja: “Nav nekā aizvainojošāka, kā vienreiz gadā svinēt Mātes dienu, man tā ir katru dienu!”

Mamma, mammucis, māmulīte, māmiņa, māte — katram sava, vienīgā.

Lietotāju raksti