Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par Pļaviņu HES rezerves pārgāznes būvniecības nepieciešamību 1

Jautājums par Pļaviņu HES rezerves pārgāznes nepieciešamību tika izskatīts jau kopš 1994. gada, sākot Daugavas hidroelektrostaciju rekonstrukcijas iespēju izpēti. Lēmums par tik nozīmīgas un arī dārgas būves nepieciešamību netiek pieņemts vienā dienā — tas konsekventi analizēts, pētot esošās problēmas un modelējot iespējamo situācijas attīstību Pļaviņu HES plūdu laikā. Lēmuma pieņemšanas procesā ir izteikti visdažādākie argumenti gan par, gan pret rezerves pārgāznes būvniecību, analizēti iespējamie riski, tomēr pakāpeniski absolūtais vairums gan vietējo, gan ārvalstu speciālistu ir nonākuši pie vienota secinājuma — rezerves pārgāzne Pļaviņu HES ir nepieciešama.

Tuvojoties vēlēšanām, šāds rezerves pārgāznes būvniecības projekts tā izmaksu dēļ kļūst par izdevīgu tematu populistiem, kuru mērķis ir vairot savu popularitāti sabiedrībā, manipulējot ar nekonkrētiem faktiem un skaitļiem. Tāpēc būtu jāuzsver, ka no visiem tehniski iespējamajiem risinājumiem ekonomiskā pamatojuma un ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātā tika izvēlēts objektīvi labākais (gan tehniski, gan finansiāli). Atbildot uz to personu pārmetumiem, kuras nosauc dažādus skaitļus, piemēram, 200 miljonu latu un vairāk, akcentēju: nevienā no projekta attīstītājas — a. s. ”Latvenergo” — dokumentiem nav pārgāznes izmaksu pat tuvu šim ciparam. Ir jāsaprot, ka jebkuri pieņēmumi pirms pārgāznes projekta izstrādes ir tikai aptuveni aprēķini, tomēr saskaņā ar tehniski ekonomisko pamatojumu rezerves pārgāznes kopējās būvniecības izmaksas noteiktas 114 miljonu latu apmērā.
Pļaviņu HES aizsprosts uzskatāms par hidrotehnisko būvi, kurai raksturīga augsta riska pakāpe, līdz ar to tai ir piemērojami augstākie drošības kritēriji, tāpat kā citur pasaulē. Cilvēkiem, kas nav tieši iesaistīti aizsprosta būvju uzturēšanā, lieli pavasara pali Daugavā saistās galvenokārt ar brīnišķīgu skatu, kad ūdens straume plūst pār aizsprostu un iedzīvotāji no visas Latvijas brauc to aplūkot un fotografēt. Tomēr nav grūti iedomāties, kādu slodzi grunts pamatnei un būvei rada šāda ūdenskritumam līdzīga ūdens plūsma, kas krīt no 40 m augstuma. No tehniskā viedokļa daudz labāk būtu šo ūdens plūsmu novirzīt prom no esošās hidroelektrostacijas būves, kas būtu iespējams, ja atsevišķi izbūvētu ūdens pārgāzni. Līdz šim nav ieteikts neviens risinājums, izņemot rezerves pārgāzni, kas būtiski palielinātu Pļaviņu HES būvju drošumu kopumā. Pēc speciālistu viedokļa, rezerves pārgāznes būvniecība ir uzskatāma kā priekšnoteikums arī citu būvju drošību uzlabojošu pasākumu veikšanai.
Lai gan Pļaviņu HES ūdenskrātuves aizsprosta pārrāvuma iespējamība ir pavisam neliela — šāda varbūtība tiek pieļauta reizi 10 000 gados, tomēr ir arī vairāki citi riski — pamatnes plātnes sagraušana, hidromehāniskais risks. Jārīkojas laikus ar skatu nākotnē, lai novērstu iespējamo ūdenskrātuves pārplūšanu un lai tuvumā dzīvojošie cilvēki varētu justies droši. 
Svarīgi arī, ka ar šādu projektu ”Latvenergo” ir spiesta labot padomju laiku ekonomiskās un forsētās celtniecības pieļautos trūkumus, jo pārgāznes nepieciešamība apstiprināta arī Maskavas institūtā, kurš nodarbojās ar Pļaviņu HES projektēšanu sešdesmitajos gados. Līdz ar to būtu aplami uzskatīt, ka šāda pārgāzne nav vajadzīga un varam paļauties, ka ūdenskrātuves pārplūšana nekad nenotiks. Tāpēc tās personas, kuras pauž viedokli par šāda scenārija neiespējamību, uzņemas ļoti lielu atbildību par mūsu drošību bez atbilstošas kompetences un informētības.

Komentāri 1

Lietotāju raksti