Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Par spīti drošības riskiem 53 % programmatūras datoros Latvijā ir nelicencēta

Saskaņā ar jaunāko BSA pētījumu kā pašu būtiskāko risku datoru drošībai lietotāji min tieši nelicencētas programmatūras izmantošanu, kas tostarp vairo hakeru uzbrukumu un datu zaudēšanas draudus. Neskatoties uz to, 53 % no programmatūras, kas instalēta datoros Latvijā, nav atbilstoši licencēta. Šie un citi BSA Global Software Survey atklājumi pamato nepieciešamību pēc efektīvas datorprogrammu pārvaldības prakses, jo īpaši uzņēmumu vidē.

“Mūsu pieredze rāda, ka daudzos gadījumos uzņēmumu vadītāji un IT administratori pilnībā neapzinās, kas tiek instalēts pašu uzņēmuma datoros. Tomēr šādai nevērībai ir gan biznesa riski, piemēram, informācijas zaudēšana vai zādzība pirātisko programmu drošības ievainojamību dēļ, gan juridiskie riski līdz pat kriminālatbildībai par autortiesību pārkāpumiem. Katra uzņēmuma vadībai vajadzētu ievērot pavisam vienkāršus programmatūras pārvaldības principus, lai nodrošinātu, ka viņu kompānijās tiek izmantotas tikai atbilstoši licencētas datorprogrammas,” stāsta Ingrīda Veikša, BSA pilnvarotā pārstāve Latvijā.

BSA Global Software Survey katru otro gadu veic tehnoloģiju izpētes organizācija IDC, un šogad pētījumā iekļauti teju 22 tūkstoši privāto un uzņēmumu datoru lietotāju, kā arī vairāk nekā 2000 IT administratoru no 34 pasaules valstīm. Galvenie pētījuma atklājumi ir:
Latvijā pirātisko programmu īpatsvars sasniedz 53 %, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā 2011. gadā. Kopējā pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība sasniedz 21 miljonu eiro;
visā pasaulē par galveno iemeslu, kādēļ nelietot pretlikumīgi iegūtu programmatūru, tiek minēta nepieciešamība izvairīties no drošības riskiem un vīrusiem. 64 % lietotāju nelicencētu programmatūru saista ar neautorizētas pieejas datoriem risku, un vēl 59 % norāda uz paaugstināto datu zaudēšanas iespēju;
IT administratori visā pasaulē pauž bažas par nelicencētu programmu negatīvo ietekmi, tomēr mazāk nekā puse var apgalvot, ka ir pārliecināti par programmatūras atbilstošu izcelsmi viņu pašu uzņēmumos;
tikai 35 % uzņēmumu visā pasaulē ir izstrādāta datorprogrammu lietošanas politika, kas paredz tikai licencētu programmu izmantošanu.
Valsts iestādes Latvijā aktīvi strādā pie autortiesību aizsardzības jautājumiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā. 2013. gadā Valsts kontrole (VK) veica programmatūras atbilstības auditu 14 pašvaldību iestādēs un atklāja, ka 18 % no programmām ir bez nepieciešamajām licencēm. VK sniedza pašvaldību iestādēm rekomendācijas programmatūras pārvaldības uzlabošanai. Attiecīgi 2014. gada 31. janvārī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), BSA un Datorprogrammu autortiesību apvienība (DAA) parakstīja memorandu, kas paredz ciešāku sadarbību cīņā ar pretlikumīgu programmatūru. Memoranda mērķis ir mazināt autortiesību pārkāpumu negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un starptautisko tēlu, veicinot cieņu pret autortiesībām, kā arī licencētu programmu lietošanu valsts un pašvaldību iestādēs.

“Nelicencēta programmatūra ir pārvaldības problēma, un šis pētījums skaidri parāda vajadzību pēc uzlabojumiem šajā jomā,” stāsta BSA prezidente un izpilddirektore Viktorija Espinela (Victoria Espinel). “Ir pamata lietas, kuras ļoti vienkārši var ieviest jebkurš uzņēmums, lai parūpētos par programmatūras atbilstību. Tāda ir, piemēram, uzņēmuma politikas ieviešana attiecībā uz programmatūras lietošanu un izcelsmes apliecinājuma dokumentu saglabāšana. Uzņēmumiem vajadzētu apsvērt iespējas ieviest arī pamatīgākus programmatūras pārvaldības mehānismus, kas atbilstu starptautiski pieņemtiem standartiem. Šādi mehānismi ļauj nodrošināt atbilstošu pārraudzību pār to, kas tiek uzstādīts uzņēmuma datoros, kas savukārt ievērojami palīdz izvairīties no drošības un darbības riskiem un viegli sekot nepieciešamajam licenču daudzumam.”

Citi svarīgākie BSA Global Software Survey secinājumi:
kopējais nelicencētās programmatūras īpatsvars pasaulē pieaudzis no 42 % 2011. gadā līdz 43 % 2013. gadā, lielākoties pirātisko programmu izplatības dēļ attīstības valstīs, kas ir augošs datoru lietotāju tirgus;
pretlikumīgi iegūto programmu komerciālā vērtība 2013. gadā tiek lēsta ap 62,7 miljardiem ASV dolāru;
proporcionāli nelicencētas programmas visizplatītākās 2013. gadā ir Āzijā, kur to īpatsvars sasniedz 62 % no kopējā programmu skaita, kas ir par 2 % vairāk nekā 2011. gadā. Nelicencēto programmu vērtība sasniedz 21 miljardu ASV dolāru;
Centrālā un Austrumeiropa ieņem otro vietu ar 61 % nelicencētu datorprogrammu instalāciju līmeni;
Eiropas Savienībā nelicencēto programmu īpatsvars kopš 2011. gada ir samazinājies par 2 %, un šobrīd tas ir 31 % ar kopējo komerciālo vērtību 13,5 miljardi ASV dolāru.

Lietotāju raksti