Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

PĒRIENS 4

Aizkraukles rajona tiesa  izskatīja krimināllietu, kurā par miesas bojājumu nodarīšanu  savam nepilngadīgajam dēlam apsūdzēts Imants S.

Tiesa konstatēja, ka Imants S., būdams alkoholiska reibumā, ar sevišķu cietsirdību nopēra savu 2001. gadā dzimušo dēlu Pēteri (vārds mainīts — aut.). Tēvs ne mazāk kā astoņas reizes ar siksnu, kurai galā  sprādze,  iesita dēlam pa muguru. Dēls, vairīdamies no tēva sitieniem, iebēga citā istabā, kur Imants S. viņam sekoja un, neskatoties uz bērna raudāšanu un lūgšanos, lai viņu nesit, iesita dēlam ar siksnu pa muguru vēl četras reizes.
      Imanta S. cietsirdīgās un vardarbīgās rīcības rezultātā bērnam   nodarītas fiziskas un psihiskas ciešanas un miesas bojājumi.
      Māte — maiga, tēvs — stingrs
      Ģimenē ir dažādi viedokļi  par bērnu audzināšanu. Tēvs uzskatīja, ka māte pārāk maigi audzina dēlu, tāpēc centās audzināt stingri, aktīvi iesaistoties audzināšanā, kontrolējot zēnu, lai dēls laikus ierastos mājās. Tēvs bija pārliecināts, ka viņš ir vienīgais, kurš dēlam par kaut ko aizrāda vai norāj.
      Lietā savāktie materiāli norāda uz saspringtām attiecībām ģimenē. Tēvs nereti viens pats, visiem redzot, lieto alkoholu. Zēna māte norādījusi, ka reibumā Imants S. ir kašķīgs, agresīvs, rupjš, neprognozējams, rīko skandālus. Savukārt ģimenes dzīves apstākļu pārbaudē atzīts, ka tēvs zēnu uzrauga un kontrolē, ved uz bērnudārzu, ņem līdzi uz darbu.
      Dēls atdarina negatīvo
      ”Tētis mājās bieži dusmojas, kad viņš dusmojas, tad  skaļi runā, tētis dažreiz ir dusmīgs  uz mani tāpēc, ka es ilgi braukāju ar riteni. Kad tētis dusmojas, viņš saka visādus nelabus vārdus, man nepatīk, ka tētis dusmojas. Dažreiz tētis dusmojas uz mammīti un ļoti skaļi runā. Tētis lieto alkoholu, dzer mājās,  kad es to redzu. Es nokļuvu slimnīcā, jo man sāpēja muguriņa, mugura man sāpēja, jo tētis mani netīšām pagrūda, un es nokritu.”(no zēna liecības — aut.)
 Bet tētis taču tāds nebija vienmēr! Vai gan viņi kopā negāja uz tēva darbavietu, vai tad viņš nepiedalījās bērnudārza pasākumos?
      Liecībās lasāms, ka, ģimenes strīdus redzot, mazais Pēteris pārdzīvo — raud, kliedz, lai izbeidz strīdu. Māte un vecmāmiņa atzinušas, ka Pēteris pārņem tēva negatīvo izturēšanos, it kā atdarina tēvu — lamājas tādiem vārdiem, ko lieto tēvs, kļuvis agresīvāks, nervozāks. Arī bērnudārzā novērots, ka zēns reizēm cenšas kārtot attiecības ar dūru palīdzību. Situācijās, kad pieaugušais zēnam kaut ko aizliedz vai ierobežo, zēns izvēlas nepaklausīšanu — ”pa kluso dara to, ko grib”.
      Vecāki salīga mieru, bet sāpīgās atmiņas mazajam zēnam saglabājās. Vecāki daļēji zaudēja savu autoritāti, un Pēteris baiļojās, ka līdzīga scēna varētu atkārtoties.
      Savu vainu atzīst
       Tā vai līdzīgi uz strīdiem ģimenē reaģē visi bērni, pārdzīvojuma dziļumu ietekmē gan vecums, gan dzīves pieredze, gan raksturs, gan temperaments, gan jūtīgums. Turklāt mazus bērnus baiļu, ciešanu un šausmu izjūta  pārņem tik lielā mērā, ka viņi nespēj tām aizšķērsot ceļu pat ar visniecīgākajām prāta barjerām.
      Pat vismazākie bērni sajūt konfliktsituāciju vecāku savstarpējās attiecībās. Viņiem šo attiecību harmonija  nepieciešama kā zivij ūdens, viņi nevar brīvi justies, ja attiecības ģimenē ir saspīlētas.
      Tiesas sēdē Imants S. savu vainu izdarītajā atzina pilnībā. Tiesa nosprieda sodīt viņu ar 70 stundu piespiedu darbu, kas viņam būs jāatstrādā no pamatdarba brīvajā laikā un bez atlīdzības.
      Pie kā noved kļūdas audzināšanā? Pietiek paskatīties apkārt. Vardarbība, narkomānija, alkoholisms, arvien lielāka noziedzība...
      Būt labiem vecākiem nemāca nekur
      Bērns izjūt vajadzību uzticēties saviem tuviniekiem, rast pie viņiem aizsardzību. Ja bērnam pēkšņi zūd šī aizsardzība, viņa uzvedība mainās. Viņš zaudē drošības izjūtu un pārliecību, ka viņš  pats tiks galā ar grūtībām. Reizē ar gluži dabiskām bailēm bērnā instinktīvi mostas arī agresivitāte un rodas jūtu un darbības pretrunīgums.
      Vecākiem visu laiku jāatceras, cik kaitīgas ir negatīvas emocijas bērnībā, jo tās būtiski ietekmē cilvēka domas, jūtas un rīcību arī vēlākajos gados. Ieklausoties vecāku sarunās, kur izpaužas dažādi viedokļi, bērni mācās sekmīgi pārvarēt sarežģījumus. Tomēr šajos strīdos nedrīkst izskanēt nekas tāds, kas varētu aizskart partnera cieņu.
      Mums māca tik daudz ko — amatu, pieklājības normas utt., bet vissvarīgāko — kā būt labam tēvam vai mātei — nemāca nekur. Parasti vai nu atkārtojam savu vecāku uzvedības modeli vai arī, būdami ar to neapmierināti, cenšamies veidot ko gluži pretēju. Jācenšas domāt par sava bērna problēmām tikpat daudz kā par savējām. Nedrīkst aizmirst arī to, ka ģimenē tiek trenēta bērna sociālā uzvedība nākotnē.
       

Komentāri 4

mamma

interesanti kur šajā situācijā skatījās sieviete, vai bailes no varmākas vīra ir lielākas par mīlestību uz bērnu, vai arī šis bērns nemaz nav mīlēts.

pirms 10 gadiem, 2008.10.28 16:40

zigis

žēļ, ka nav uzrakstīts kur †as mazu bērnu sitējs dzīvo ,aizbrauktu un pašu ar siksnu nopērtu, lai jūt cik tas ir audzinoši.

pirms 10 gadiem, 2008.10.28 16:43

velns

kur vinš dzīvo?sadot tā pa muguru ka vairs pēc pudeles savu ***u nevarēs pacelt...miers uz zemes..

pirms 10 gadiem, 2008.10.30 09:13

drako

protams neatbalstu tēva attieksmi,bet skolotājas jau nu mazāk lai izsakās...viņu ģimenēs visbiežāk ir huligāni bērni,kas netiek pieskatīti un mīlēti.

pirms 10 gadiem, 2008.11.01 18:53

Lietotāju raksti