Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Swedbank: Latvijas iedzīvotāju finansiālā aizsardzība turpina pieaugt

Latvijas iedzīvotāji pērn ir palielinājuši savu finansiālo aizsardzību situācijām, ja ģimenē gadās kāds negaidīts dzīves pavērsiens. To rāda Swedbank izveidotais Baltijas finansiālās aizsardzības deficīta indekss1. 2013.gadā finansiālās aizsardzības deficīta indekss ir samazinājies par 6 procentpunktiem, un vidēji veido 6159 eiro uz vienu nodarbināto. Indeksa samazināšanās ir pozitīva tendence, jo liecina, ka cilvēki kļūst finansiāli aizsargātāki pret sekām, ko rada negaidītas pārmaiņas.

Minētie 6159 eiro ir nauda, kas vidēji vienai ģimenei var pietrūkt, lai  segtu saistības un iegūtu brīvu naudas rezervi dzīves pielāgošanai jaunajiem apstākļiem gadījumā, ja ar ģimenes galveno pelnītāju notiek kas neparedzēts. Finansiālās aizsardzības indekss veidojas no ģimenes apgādnieku gada ienākumu un saistību summas atskaitot uzkrājumus un esošo dzīvības apdrošināšanas aizsardzību.

Latvijas iedzīvotājiem pēdējā gada laikā finansiālā aizsardzība ir uzlabojusies, šajā rādītājā sasniedzot Igaunijas līmeni. Savukārt, Lietuvai ir izdevies sasniegt straujāku uzlabojumu, kļūstot par līderi iedzīvotāju iedzīvotāju finansiālajā aizsardzībā Baltijā.

Iedzīvotāju finansiālās aizsardzības deficīts Latvijā pērn ir samazinājies par 6 procentpunktiem – no 47% 2012.gadā līdz 41% 2013.gadā, kopumā sasniedzot aptuveni 6,8 miljardus eiro. Nemainīgs finansiālās aizsardzības deficīts vērojams Igaunijā, kur tas saglabājies 41% apmērā. Lietuvā situācija ir uzlabojusies – indekss ir sarucis par 6 procentpunktiem (42% 2012.gadā un 36% 2013.gadā).

“Latvijā indekss pēdējos gadus uzlabojies galvenokārt kredītsaistību mazināšanās dēļ, - tās 2012.gadā saruka par 13% un pērn vēl par 5%. Tas mazina mājsaimniecību kredītu slogu, turklāt, pieaugot uzkrājumu līmenim, veidojas veselīgāks finanšu balanss. Uzkrājumi 2013.gadā Latvijā ir pieauguši par 13%, kas ir pēdējo gadu lielākais kāpums. Dzīvības apdrošināšanas apjoms pērn ir saglabājies līdzīgā apjomā kā gadu iepriekš, bet tieši dzīvības apdrošināšana visātrāk var nodrošināt vēlamo aizsardzību negaidot personīgo uzkrājumu pieaugumu,” norāda Reinis Jansons, Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs.

Finansiālās aizsardzības deficīts Latvijas mājsaimniecībām 2013.gada nogalē bija 6,4 miljardi eiro. Attiecinot šo uz katru nodarbināto, tad katram nodarbinātajam deficīta apjoms ir 6159 eiro. 2010. gadā deficīta līmenis katram nodarbinātajam bija 8770 eiro, 2011.gadā – 8201 eiro, 2012. gadā – 6970 eiro. Lai deficīta samazināšanās turpinātos un katra Latvijas ģimene būtu iespējami pasargāta no finanšu satracinājumiem, ieteicams izmantot dzīvības apdrošināšanu un paralēli arī veidot uzrkrājumus, lai tie kopā nosegtu saistību un ienākumu aizsardzības daļu.

Lietotāju raksti