Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vai var notikt tautas nobalsošana par Pensiju likuma grozījumiem?

Saskaņā ar Satversmes 73. pantu "tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm".

Pirmkārt, Satversmes 73. pantu nevar tulkot paplašināti. Ikviens referendums ir saistīts ar lielākiem vai mazākiem izdevumiem valsts budžetā. Ja Satversmes 73. pantu varētu tulkot paplašināti, tautas nobalsošanai faktiski nevarētu nodot nevienu jautājumu. Pensiju likums nav valsts budžeta likums, Pensiju likums nav arī nodokļu likums, vēl jo mazāk Pensiju likums varētu būt saistīts ar muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa pasludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, Pensiju likums nav arī līgums ar ārvalstīm. Ja nu vienīgi Pensiju likuma grozījumus var uzskatīt par kara pasludināšanu un uzsākšanu... pret nabadzību un par cilvēka cienīgu sociālu nodrošinājumu vecumdienās.

Otrkārt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija visticamāk arvien izteiktāk apšaubīs iespējamību Pensiju likuma grozījumus nodot tautas nobalsošanai, vēlos uzsvērt, ka Latvijas Republikā savulaik jau ir noticis referendums šādā jautājumā. Lūk, daži vēstures fakti: 1933. gada 1. oktobrī sākās un līdz 22. oktobrim ilga parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu "Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos". 1933. gada 30. decembrī vēlētāji "Valdības Vēstnesī" varēja izlasīt likumprojektu "Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas gadījumos", par kuru izsludināta tautas nobalsošana. 1934. gada 24. un 25. februārī notika tautas nobalsošana par vēlētāju ierosināto likumprojektu "Likums par nodrošināšanu vecumā un darba nespējas un bezdarba gadījumos". Toreiz likumprojekts netika pieņemts, jo tautas nobalsošanā nepiedalījās nepieciešamais skaits vēlētāju, taču referendums notika un bija atbilstošs Satversmei.

Treškārt, man šķiet, ka Satversmes 73. pants nekādā veidā nevar ierobežot Satversmes 109. pantā paredzēto, proti: "Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos." Vēlos premjeram Godmanim uzdot retorisku jautājumu: "Kā jums šķiet, vai nebūtu pienācis laiks pensionāriem Satversmes tiesā iesniegt pieteikumu par šībrīža Pensiju likuma neatbilstību Satversmes 109. panta prasībām?"

Lietotāju raksti