Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Vairāk nekā puse mazo un vidējo uzņēmumu plāno investēt darbības attīstībā

Swedbank Business Network veiktā aptauja1 rāda, ka 66% mazo un vidējo uzņēmēju plāno investēt uzņēmuma darbībā tuvākajā laikā. Savukārt trešdaļa uzņēmumu pašlaik nav iecerējuši ieguldīt līdzekļus firmas attīstībā. No tiem 11% norādījuši, ka uzņēmuma darbībā investējuši jau pērn, bet vēl 11% domā, ka šobrīd nav piemērots laiks investīciju veikšanai.

Nepilna desmitā daļa (9%) aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvji norāda, ka plāno ieguldīt līdzekļus uzņēmuma darbības uzlabošanā nākamo divu gadu laikā.

Ieguldījumi uzņēmumu tālākajā attīstībā patlaban ir būtisks jautājums arī ekonomikai kopumā, jo jaudu noslodze tautsaimniecībā ir jau diezgan augsta, uzskata Swedbank eksperti. Piemēram, apstrādes rūpniecībā tā jau turpat divus gadus ir tuvu vēsturiski augstākajai atzīmei – virs 70%.

„Atsevišķās nozarēs pamatlīdzekļu kapacitātes trūkumu uzņēmēji risina ar darba spēka palīdzību, palielinot darbinieku skaitu vai arī strādājot vairākās maiņās. Taču, laikam ejot uz priekšu, gadījumā, ja valsts demogrāfiskā situācija nemainīsies, darba tirgus spiediens uzņēmumu pusē ievērojami pieaugs.

Rezultātā būs steidzami jārisina produkcijas pašizmaksas jautājumi, ko varēs izdarīt, tikai strādājot efektīvāk, investējot modernākās tehnoloģijās un iekārtās,” skaidro Vadims Frolovs, Swedbank Biznesa klientu apkalpošanas daļas vadītājs. „Taču vienlaikus uzņēmumu vidū pagaidām vērojama piesardzība, kuru ietekmē vairāki faktori. Eksports un investīcijas ir visjūtīgākās pret ārējiem satricinājumiem, un uzņēmumu piesardzība šogad saistīta arī ar notikumiem Krievijā un Ukrainā.  Vēl viens faktors ir arī Eiropas fondi, kuru nākamā atvēršana gaidāma nākamgad, līdz ar to liela daļa uzņēmumu šogad vēl nogaida. Plānotās investīcijas uzņēmumi nereti atliek arī nepietiekami uzkrātā pašu kapitāla dēļ, kas ir būtisks faktors arī ārējā finansējuma piesaistīšanai”.

„Pietiekams uzņēmuma paša ieguldījums – vismaz 15-30% no kopējā investīciju projekta apjoma, pamatots biznesa plāns un saprotama naudas plūsma ir galvenie faktori sekmīgai bankas aizdevuma saņemšanai. Savukārt jaundibinātajiem uzņēmumiem jeb tā saucamajiem start-up ir svarīgi atrast piemērotāko finansējuma veidu pirmajam atspērienam, kas ir, piemēram, riska kapitāla fondi, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta programmas, kuras veido gan valsts, gan komerciestādes,” piebilst V. Frolovs.

Kopējais jaunā finansējuma apjoms, ko Swedbank piešķīrusi uzņēmumiem 1.pusgadā, ir 204 miljoni eiro

Pērnā gada novembrī veiktajā Swedbank un SKDS pētījumā2 par uzņēmumu investīciju plāniem tuvākā pusgada laikā, ieguldīt līdzekļus uzņēmuma turpmākajā attīstībā un darbības paplašināšanā plānoja līdzīgs skaits uzņēmumu – 63%. No tiem lielākā daļa jeb 72% norādīja, ka paši finansēs uzņēmuma attīstības plānus. Savukārt 19% plānoja piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu vai citas grantu programmas, 14% - piesaistīt bankas finansējumu, bet 12% - piesaistīt investoru.

Lietotāju raksti