Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Aizkrauklē atklāj Andrejam Upītim veltītu izstādi

Aizkraukles pilsētas kultūras nama vestibilā atklāta izstāde “Divreiz rakstīta grāmata”. Izstāde ir veltīta latviešu rakstnieka Andreja Upīša (1877.–1970.) piemiņai un būs apskatāma līdz maija beigām.  Pēc tam to plānots izvietot Aizkraukles pagasta kultūras nama ēkā, papildinot ekspozīciju "Padomju gadi".

Izstāde pārsteidz ar vizuālo noformējumu — tāds kultūras namā vēl nav bijis. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja direktore Dzintra Cepure atzīst — kā no gaisa nokritis tik lielisks un izsmeļošs darbs — izstāde par Andreju Upīti.  Tās vizuālais noformējums viņai saistās ar augšāmcelšanos — no guļus stāvokļa piecelties kājās. Padomju laikā cilvēki bija stipri nospiesti pie zemes, tomēr centās turēties kājās — viņa sacīja.

93 gadus ilgajā, radoši piesātinātajā mūžā Andrejs Upīts sarakstīja 21 romānu, 10 noveļu krājumus, divus dzejas krājumus, 30 lugas un dažus garstāstus, tomēr tieši romāns “Zaļā zeme” (1945.) kļuvis  ne tikai par autora pazīstamāko darbu, bet arī paša rakstnieka vērtējumā nozīmīgāko artavu – ne velti Andrejs Upīts ir apgalvojis, lai viņam neliekot kapakmeni, jo viņa piemineklis ir mūža darbs – romāns “Zaļā zeme”.

Aizkraukles novada kultūras nama direktore Anta Teivāne  izstādes atklāšanā atzina, ka arī Aizkrauklē ir dzīvi Andreja Upīša tēli, piemēram, reizēm gribas Laimes lāci atvest uz Aizkraukli. “Ir jāmet tilti no novada uz novadu, jāpāršķir grāmatu lappuses. Andrejs Upīts ir tilts šodienai ar pagātni, ir pagājuši 140 gadi kopš viņa dzimšanas. Ne katram rakstniekam Latvijā ir divi muzeji, bet Andrejam Upītim ir — Rīgā un Skrīveros,” sacīja Anta Teivāne. “Ļoti priecājos, ka mums ir sākusies sadarbība ar Rīgas muzeja pārstāvjiem!”

Atklāšanas pasākumā piedalījās viesi no Rīgas — Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis, kurš ir izstādes idejas autors un kurators, muzeja vadītāja Ilze Puķe un krājumu glabātāja Ilze Adresone.

“Romāns “Zaļā zeme” tika izdots 1945. gada aprīlī, Latvijas vēsturei ļoti smagā un nežēlīgā laikā. Latvija bija trīsreiz okupēta, kara postīta, un Latvijas literatūras process tolaik bija sašķelts un pakļauts totalitārismam,” sacīja Andreja Upīša memoriālā muzeja galvenais speciālists Arnis Koroševskis. “Latviešu proza divdesmit gadus pēc romāna iznākšanas mākslinieciski ir ārkārtīgi vāja. Literatūrā ienāca virkne absolūti netalantīgu cilvēku, savukārt spējīgie savu talantu bija spiesti pakļaut konjunktūrai. “Zaļā zeme” četrdesmit gadu garumā tika uzskatīta ne tikai par latviešu literatūras klasiku, bet fundamentu, tomēr visu 20. gadsimta otro pusi un arī 21. gadsimta sākumā ir atradusies savrup. Kādēļ tā? Uz šo jautājumu esam mēģinājuši atbildēt, veidojot šo izstādi.”

Arnis Koroševskis sacīja, ka 1950. gadā romāns pirmo reizi tika dramatizēts un iestudēts teātrī. “Tas ir kolektivizācijas un notikušo masveida represiju laiks laiks  Pēdējoreiz vienā no latviešu teātriem romāns uzvests 1996. gadā, kad bija privatizācijas un īpašumu atgūšanas laiks. Manuprāt, šim darbam ir būtiska nozīme Latvijas kultūras kontekstā ar paliekošu vērtību, jo tas ir universāls dažādiem laikiem. Domāju, ka Andrejs Upīts var ļoti priecāties par iespēju atgriezties mājās, tepat, līdzās Skrīveriem. Kultūras nams atrodas ļoti skaistā vietā, līdzās ir Daugava. Tas Andrejam Upītim ietu pie sirds, jo Daugavas motīvs viņa darbos ienāk ik pa laikam un ir ļoti skaisti aprakstīts. Likteņupe viņam ir  bijusi ļoti būtiska,” sacīja izstādes kurators.

“Šķiet, ka Andrejs Upīts šajā brīdī sēž uz mākoņa maliņas un labsirdīgi novērtē to, ka šī izstāde un Arņa lielais darbs ir atraduši jaunas mājas,” atklāšanas pasākumā sacīja muzeja vadītāja Ilze Puķe. “Piekrītu Guntim Berelim, ka “Zaļā zeme” ir vienīgais sociālreālisma darbs, kas nekad nepazudīs vēstures aizkrāsnē. Ceram, ka sadarbība ar Aizkraukli būs ilgtermiņa!”

Gunas Mikasenokas foto

Aizkraukles novadā