Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Parāda piedziņu vērš arī pret dzīvokli

Līdz 2012. gada 1. septembrim SIA “Aizkraukles siltums” tiesā bija iesniegusi 191 prasību par apkures parāda piedziņu, bet līdz šīgada 1. septembrim — jau 224.

SIA “Aizkraukles siltums” valdes loceklis Aivars Aldermanis informē, ka līdz  pagājušā gada 1. septembrim iedzīvotāju parāds par apkuri bija 374 tūkstoši latu, līdz šīgada 1. septembrim — 350 tūkstošu latu, bet līdz šīgada 1. oktobrim — 317 tūkstošu latu. Iespējams, daļa cilvēku samaksājuši, baidoties no līgumsoda aprēķināšanas. Līgumsods ir 0,05 procenti no parāda summas par katru nokavēto dienu. Tā iekļaušana rēķinos uzņēmumam nekādus papildu izdevumus neradīja, jo tādi aprēķini programmā ir jau paredzēti. Savukārt pāreja uz eiro uzņēmumam izmaksāja ap 1000 latu.

Daudzās pašvaldībās parādus izdodas samazināt, noslēdzot vienošanos ar parādnieku par apmaksas grafiku, taču Aivars Aldermanis teic, ka Aizkrauklē tas nedarbojas un vienošanos skaits ir neliels. Viņš domā, ka vienošanās būtu efektīvs parādu piedziņas līdzeklis vien tad, ja, tās noslēdzot un pildot, nevajadzētu maksāt līgumsodu. 

“Aizkraukles siltums” līdz šim sniedzis prasības tiesā, pieprasot, lai parāda piedziņa tiktu vērsta pret ienākumiem. Šogad uzņēmums sācis bargāku parādu piedziņas praksi, pieprasot parāda piedziņu vērst pret nekustamo īpašumu — dzīvokli, vasarnīcu, zemi. Pašlaik izsole ir izsludināta jau trešajam dzīvoklim. Taču to īpašniekiem ir arī hipotekārie kredīti, un visu naudu saņems banka. “Pēc šādām izsolēm mēs naudu apkures parāda segšanai neiegūsim, labākajā gadījumā ceram noslēgt līgumu ar citu īpašnieku, kurš turpmāk par patērēto siltumenerģiju regulāri maksās,” saka Aivars Aldermanis. “Tiesā šogad ir iesniegts 20 prasību par parāda piedziņu, to vēršot pret īpašumu — dzīvokli. Diemžēl tas ir ļoti lēns un ilgs process. Dažkārt parādnieks ir deklarēts Rīgā, un no prasības iesniegšanas līdz tiesas sēdei paiet pat pāris gadu. Aizkraukles rajona tiesa prasības izskata daudz īsākā termiņā. Ja parādu  ilgstoši nemaksā arī pašvaldības dzīvokļa īrnieks, mēs aicinām pašvaldību pārtraukt īres līgumu, līdz šim esam ierosinājuši to darīt septiņos gadījumos. Bet arī tas ir ilgs process, jo pašvaldība cenšas runāt ar cilvēkiem, aicina uz dzīvokļu komisijas sēdēm, mudina slēgt vienošanos. Ja īrniekus izliktu no dzīvokļa, pašvaldībai būtu jāierāda cita dzīvojamā platība. Līdz šim pašvaldība parādu dēļ no dzīvokļa vēl nevienu īrnieku nav izlikusi. Bet tas ir jādara, ierādot mazāku platību vai mitekli sociālajā mājā Spīdolas ielā 18.”

Aizkraukles novadā