Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Skolotāju konferencē Aizkrauklē runā par kompetenču izglītību

Aizkraukles novada vidusskolā šodien visu dienu notiek tradicionālā skolotāju konference. Tajā piedalās Aizkraukles novada un tās sadarbības novadu pedagogi.

Pirmajā konferences daļā vidusskolas zālē visiem pedagogiem lekciju par kompetenču izglītību lasīja Karine Oganisjana — pedagoģijas doktore, Mūžizglītības un kultūras institūta “Vitae” dibinātāja un valdes locekle, Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore un vadošā pētniece. Savā 30 gadu pedagoģiskajā darbā ir mācījusi  fiziku, matemātiku un angļu valodu skolā, pedagoģiju un zinātnisko pētniecību  augstskolā, vadījusi pedagogu profesionālās pilnveides kursus skolotājiem, metodiķiem un skolu administrācijai.

Novada vidusskolai viņa dāvināja savu grāmatu “Starpdisciplinārās mācības uzņēmības un uzņēmējspējas veicināšanai”.

Konferences otrajā daļā norisinās darbs grupās — meistarklasēs. Tās vadīja 19 skolotāji, kuri piedalījās Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes projektā "Aizkraukles reģiona pedagogu profesionālā pilnveide uz kompetencēm balstītas izglītošanas pieejas ieviešanai" un bija mācījušies ārzemēs. Kopā tika novadītas 18 meistarklases. Projekts, kurā skolotāji dosies pieredzes apmaiņā uz ārvalstīm, turpināsies līdz nākamā gada jūnijam. Paredzēts, ka uz ārrvalstīm vēl dosies astoņi skolotāji.

Konferencē pavisam piedalījās 250 dalībnieki.  Vairākas aptaujātās skolotājas ļoti atzinīgi vērtēja konferences saturu.

“Karines Oganisjanas lekcija man ļoti patika,” saka Aizkraukles novada vidusskolas ķīmijas skolotāja Marina Lubgāne. “Dažreiz mēs ar savu pieredzi nomācam radošumu, intuīciju, kas ir bērnos, liekot darīt tā, kā mēs uzskatām, neļaujot bērnam pašam radīt ko savu un iet savu intuīcijas diktētu ceļu, atklāt pašam savu algoritmu dažādu problēmuzdevumu risināšanā. Reizēm piektās klases skolēns var atrisināt problēmuzdevumu, atrast likumsakarību ātrāk un labāk nekā vidusskolas skolēns, kuram ir jau nodiktēta pieredze, rāmji, algoritms, kā vajag darīt. Kompetenču izglītībā mēs varam izmantot, piemēram, mūziku, mākslu, mācot vielu, pie kuras paši esam pieraduši. Reiz kāds skolēns man sacīja — skolotāj, ir taču dzejolis, kā iemācīt metālus, un skaisti nodziedāja: litijs, nātrijs, kālijs, kalcijs, stroncijs, bārijs. Standarts ir rāmji, bet mūzikas dvēsele skan un paliek atmiņā. Neparastāka pieeja ir tā, kas ļauj mums ātrāk iemācīties un atcerēties mācību vielu, un skolotāja uzdevums ir virzīt, iedvesmot, lai izpaužas bērnu radošums.”

“Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes rīkotās skolotāju augusta konferences vienmēr ir interesantas un vērtīgas, tās apmeklēju ar prieku,” atzīst Skrīveru mūzikas un mākslas skolas direktore Iveta Biķerniece.

Gunas Mikasenokas un Agitas Reisas-Nielsenas  foto

Aizkraukles novadā