Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Stipendija ir gan atbildība, gan brīvība

Aizkraukliete Līva Poriete, trešā Viļņa Plūmes piemiņas stipendijas ieguvēja, nu jau gadu studē Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē.

— Pirmais mācību gads gandrīz noslēdzies. Pārliecība, ka gribi saistīt savu nākotni ar medicīnu, ir palikusi?
— Jā, noteikti. Pārliecība ir pat kļuvusi stiprāka, jo jūtu, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Man patīk studēt medicīnu, es nevaru sevi iedomāties studējam ko citu.
— Kādi ir tavi kursabiedri?
— Rīgas Stradiņa universitātē studē ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi jaunieši, visi saprotam, ka izturēsim studijas tikai tad, ja viens otru atbalstīsim — padalīsimies ar konspektiem un mācību materiāliem. Te valda patīkama un draudzīga atmosfēra. Esmu ļoti sadraudzē jusies ar saviem grupas biedriem — viņi ir paši foršākie! Un es zinu, ka kopā mēs izturēsim visus sešus gadus.
— Studijas ir tādas, kā aptuveni biji iedomājusies?
— Studijas ir pilnīgi kaut kas jauns un noteikti atšķiras no vidusskolas. Sākot studēt, likās, ka mācības būs vēl grūtākas, taču tik traki nemaz nav, ja mācās regulāri un darbus neatliek uz pēdējo brīdi. Laiks atliek arī atpūtai, izklaidēm un vaļaspriekiem.
— Vai Edgars Prozorovskis, otrais Viļņa Plūmes stipendijas saņēmējs un medicīnas students, tev mēdz sniegt arī kādu padomu?
— Edgars ir kā vecākais brālis, reizēm sarakstāmies sociālajos medijos. Viņš pārliecinās, kā man veicas mācībās. Ja man būtu kāds jautājums vai problēma, noteikti varētu vērsties pie viņa pēc padoma.
— Kā tu redzi sevi pēc studijām?
— Vēlos pabeigt universitāti, cik labi vien būs iespējams, tad noteikti arī iestāties rezidentūrā un kļūļūt par labu speciālisti kādā medicīnas jomā. Pagaidām plāni ir visai nekonkrēti, jo neesmu izlēmusi, kāda speciāliste es vēlētos būt. Medicīna ir ļoti plaša nozare.
— Šo stipendiju tu uztver kā atbildības nastu vai tomēr kā brīvību un iespēju, kas citādi tev nebūtu?
— Stipendija ir gan atbildība pret cilvēkiem, kas man uzticas un ir snieguši finansiālu atbalstu, gan arī brīvība — nav tik ļoti jāiespringst par izmaksām, rēķēķinot katru centu, bet var tiešām nodoties studijām.
— Vai atliek arī brīvais laiks kādām interesēm?
— Jā, atliek. Pavasarī kopā ar kursabiedrenēm vakaros devāmies trenēties, jo gatavojāmies 10 kilometru skrējienam “Nordea” Rīgas maratonā. Ziemā sāku mācīties ģitāras spēli, katru pirmdienu dodos uz ģitārspēles nodarbībām.
— Nākamo stipendiju jau ceturtajam jaunietim no Aizkraukles pasniegsim 1. jūnijā. Ko tu viņam dotu ceļamaizē?
— Galvenais ir būt pārliecinātam par savu studiju izvēli, būt mērķtiecīgam un neatlaidīgam, kā arī nepadoties un stāties pretī visām grūtībām, kas sagaida. Lai veicas, sākot jauno mācību posmu!

Aizkraukles novadā